Lotoss (Nelumbo) ir daudzgadīgs ūdensaugs, kas ietilpst lotosu dzimtā (Nelumbonaceae). Tas ietilpst divdīgļlapju klasē. Tā ziedi ir lieli un vienmuļi, bet lapas vairogveidīgas. Tas sastopams Āzijas, Austrālijas un Ziemeļamerikas tropos un subtropos, tāpēc Latvijā nav pazīstams, un tam nav nekāda īpaša simboliskā nozīme pie mums, latviešu mitoloģijā. Varbūt vienīgi tā nedaudz ir pārņemta no šiem reģioniem, jo tajos lotosi ieņem nozīmīgu vietu mitoloģijā un mākslā. Šis zieds Vidusjūras reģiona dienvidaustrumos un Āzijā ir tikpat nozīmīgs kā roze un lilija Eiropā.
Šā mitoloģiski poētiskā simbola galvenā un acīmredzot sākotnējā nozīme ir radošais spēks, kas saistīts ar sievišķo principu, no tā radušās arī speciālākās lotosa simboliskās nozīmes: klēpis kā vieta, kur rodas jauna dzīvība, auglība, uzplaukums, pēcnācēji, ilgs mūžs, veselība, vitalitāte, veselība, zeme kā kosmiskā, pati sevi radoša būtība, spontāna radīšana, mūžīgā piedzimšana, nemirstība un atdzimšana mūžīgai dzīvošanai, skaidrība, garīgums, lēnprātība. Dažādās tradīcijās ar lotosu tiek saistīta arī dzīvība, skaidrība, harmonija, sapņainums, aizmiršanās, miers, klusums, stingrība, nepārtrauktība un saule. Lotosa zieda struktūra (perifēriskā, ziedlapu daļa un centrs) simbolizē sievišķā un vīrišķā pirmsākuma mijiedarbību. …