K1. Noziedzīga nodarījuma sastāvs
N.N. ir personas konkrēta uzvedība, kas izpaužas viņas prettiesiskā darbībā vai bezdarbībā.
NN sastāvs ir Krimināllikumā (KL) paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas nepieciešams un pietiekams, lai atzītu kaitīgu nodarījumu par noteikta veida NN.
Krimināllikumā 1.pantā ir norāde uz NN sastāva pazīmēm, kas ir obligātā prasība personas saukšanai pie kriminālatbildības-„Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes”.
NN sastāva analīzei krimināltiesībās tiek izdarīti četri NN sastāva elementi – NN objekts, objektīvā puse, subjekts, subjektīvā puse.
NN sastāva elementi:
Objekts – ar KL aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu un indivīdu intereses, kuras NN apdraud – rada vai var radīt kaitējumu. Atkarībā no tā, cik plašs interešu loks ietvers apdraudētā objektā, izšķir:
-vispārējais objekts – visu interešu kopums, ko aizsargā KL;
-grupas objekts - tādas pašas vai viena veida un savstarpēji saistītas vairākas intereses, kuras apdraud vesela NN grupa (īpašuma intereses);
-tiešais objekts – intereses, ko apdraud konkrēta veida NN (valdītāja tiesības).
Objektīvā puse – personas kaitīgā uzvedība, kas rada kaitējumu ar KL aizsargātām interesēm (objektam) vai rada šāda kaitējumu nodarīšanas briesmas – darbība vai bezdarbība, kas rada vai varējusi radīt kaitējumu.
Objektīvās puses būtiskās pazīmes:
-prettiesiska (bez-)darbība – cilvēka uzvedības ārējā izpausme, kas vērsta uz iecerēta noziedzīga rezultāta sasniegšanu, ar ko tiek realizēta personas griba, un tās rezultātā tiek izdarīts KL paredzēts ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums. Par prettiesisku šādu darbību var uzskatīt, ja tā ir atzīta par sodāmu saskaņā ar KL.
-kaitīgas sekas – izpaužas materiālā zaudējuma vai fiziskā kaitējuma radīšana, kā arī tās var būt morāla, politiskā vai organizatoriska rakstura. Kā objektīvās puse pazīme tiek norādīta tikai materiālos sastāvos.
-cēloņsakarība – kad viena parādība noteiktajos apstākļos likumsakarīgi un nepieciešami rada citu parādību. Pirmo dēvē par cēloni, bet otro – par sekām.
Svarīga cēloņsakarība starp darbību vai bezdarbību un NN sekām.
Subjekts – fiziska persona (juridiskās personas lietā kā jur. personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu), kas izdarījusi nodarījumu un ir spējīga krimināltiesiskā nozīmē atbildēt par to, t.i. personas, kas uz NN izdarīšanas dienu ir sasniegusi 14 gadu vecumu un ir pieskatāma, t.i. ir varējusi saprast savu darbību un to vadīt. Nepieskaitāma persona ir persona, kas nodarījuma izdarīšanas laikā psihisko traucējumu dēļ nav varējusi visā pilnībā saprast vai vadīt savu darbību.
Dažās KL sevišķās daļas nodaļas nosaukuma vai norādītas pantu dispozīcijās izdala NN īpašo subjektu ( valsts amatpersona).
Subjektīvā puse – personas, kas izdarījusi prettiesisko darbību vai pieļāvusi bezdarbību, psihiskā attieksme pret nodarījumu. Personas vaina var izpausties nodoma vai neuzmanības formā:
-NN ar nodomu (tīši) - persona 1) paredzējusi un vēlējusies sekas (tiešs nodoms); 2) nav vēlējusies, bet pieļāvusi sekas (netiešs nodoms);
-NN aiz neuzmanības – persona 1) paredzējusi sekas, bet paļāvusies, ka tās varēs novērst (noziedzīga pašļāvība); 2) nav paredzējusi sekas, bet varēja paredzēt (noziedzīga nevērība).
SP aptver arī personas mērķus (nolūks) un motīvus.
Ja persona pieļauj kļūdu no viņas neatkarīgu apstākļu dēļ un nesasniedz vēlamo rezultātu, tad šāds nodarījums jākvalificē kā nozieguma mēģinājums.…
