Valoda
Vecvārdi - Kāsēt, pate, sērmūkslīts, nepel, šmīkstināt ,pirmiņ ,meitietis, učāt, kļavus.
Sarunvalodas vārdi – Plikums, puika, plēšas, nobučo, pērt, veči,dums.
Frazeoloģismi – Taisnībai neļaus palikt pagaldē, svārki apsvils, dzied to pašu dziesmu, plintes galā stāvēt, veči pa kājām.
Metaforas – Naids nožņaudz manu sirdi, mīkstākas atbildes, māju iespēlēt, pilda manu maku, iepriecina manu sirdi, sapostījis mājas dvēseli.
Salīdzinājumi – Uzbruka kā laupītājs, pārdošu kā tēvs, nepatikšanu kā sāls pie putras, kā grauds starp dzirnavu akmeņiem.
Epiteti - Pilna māja, zaļu zariņu, dzīvu kuplumu, viegla prāta, oša krēsliem , ozola galdiem, mājas dvēseli, sveša mala, mīļu prātu, koku grēda, pazemīgu vārdu, ātrās dusmas, kreisajā pusē, maz vainas, veco cienību, sīkstais māls, beidzamais vārds, mīļo dēliņ, baltu galviņu, garš laiks, mīksta atbilde, brīnišķīga runāšana.
Aforismi – Kas tad lai pieļaujas, ja ne prātīgākais! Dēls ir tēva stiprākais liecinieks. Lokanākās muguras arvien pie jaunākajiem. Tam jāpazemojas, kas nepatiesi paaugstinājies.
…