Mācību sasniegumu vērtēšana sākumskolā, problēmas un risinājumi

INTERVIJA
TEORĒTISKAIS PAMATOJUMS
Lai gan līdz šim tika minēti vairāki citi datu vākšanas veidi, tomēr, kā novērtējis Brigs (Briggs, 1986), sociālo zinātņu pētījumos 90% gadījumu tiek lietotas intervijas. Šis īpatsvars, iespējams ir mazāks psiholoģijas un izglītības zinātnē, tomēr Briga vērtējums neapšaubāmi liecina, ka intervija ir svarīga pētniecības metode(3, 92).
Parasti intervija nav respondenta vesels nepārtraukts stāstījums, bet gan atbilžu sērija uz pētnieka jautājumiem vai rosinājumiem turpināt stāstījumu.Šai kontekstā intervētājam ir divi uzdevumi:
radīt atbilstošu atmosfēru;
formulēt jautājumus tādā veidā, lai respondenti varētu sniegt atbildes, kas nav viņu viedokļu sagrozījums.
METODES APRAKSTS
Strukturētā intervija
Tā ir augsti strukturētu jautājumu un atbilžu apmaiņa, kurā pētnieks izmanto speciāli sagatavotus jautājumus un cer saņemt konkrētas atbildes. Šādi jautājumi parasti tiek iegūti un ir saistīti ar pētnieka noteiktām interesēm kādā jomā. Jautājumi bieži tiek nolasīti skaļi no pierakstu lapas, lietojot visiem respondentiem vienādus jautājumu formulējumus un uzdošanas kārtību, ja vien respondenti nav spontāni paši snieguši atbildi uz kādu no jautājumiem. Ne vienmēr respondentu apgalvojumi ir jāpieraksta burtiski, jo jautājumu strukturētās dabas dēļ pētnieku interesē tikai noteikti atslēgas vārdi vai frāzes. Intervijas protokolā var būt brīvs laukums, kur fiksēt respondenta atbilžu galveno saturu.
DALĪBNIEKI
Pētījumā piedalījās 10 skolotāji (4 vīrieši un 6 sievietes) vecumā no 30 līdz 50 gadiem. Visiem dalībniekiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība un ievērojams pedagoģiskais darba stāžs (9 – 32 gadi). Viņi tika iesaistīti pētījumā, jo ir
pedagogi - praktiķi;
strādā skolā, kurā tiek veikts pētījums.
Līdz ar to esmu iesaistījusi izlasē cilvēkus, kas acīmredzami ir kompetenti savā nozarē un aktīvi darbojas šajā jomā. …