Maija Tabaka ir dzimusi 1939.gada 5. novembrī, Jelgavā. Pēc II pasaules kara ģimene pārcēlusies uz Rīgu. Viņa ir beigusi Rīgas 4. vidusskolu (1957. g.), beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (dipl. d. “Jauno mākslinieku grupas portrets” 1969. g., vad. E. Kalniņš), mācījusies arī Grafikas nodaļā (1957–59). Mākslinieku savienības biedre kopš 1970. g. Vācu Akadēmijas Apmaiņas stipendiāte Rietumberlīnē (1977–78). Izstādēs piedalās kopš 1963. g.
Personālizstādes: Rietumberlīnē 1979. g., Rīgā 1980., 1987., 1992., 1994., 1995., 1996., 1998., 1999. g., Daugavpilī 1980. g. Ļeņingradā, Gēteborgā un Norčēpingā (Zviedrijā), Rostokā 1983. g., Maskavā 1984.g., Parīzē 1987.g.
Studiju laika beigās un dažus gadus pēc tam gleznojusi portretus reālistiskā manierē, studējusi vecmeistaru un postimpresionistu darbus. 1970.-tajos aizrāvusies ar modernisma idejām. Šajā laikā izveidojas vēlākajā daiļrades gaitā raksturīgā daudzfigūru kompozīcija ar spraigu iekšējo sižeta dramaturģiju, abstraktu, reizēm priekšmetisku, citreiz bezpriekšmetisku vidi. Detalizēti izgleznotas detaļas – rokas un sejas, pārējais tēla stāvs var būt apvienojoši vispārināts. Daudzslāņains telpas plānu risinājums, dinamika, faktūras kā pašvērtība, krāsainība kolorītā. Saturā apzināta eksaltācija, jutekliskums, zināma sentimentalitāte un tipāžu estetizācija.
…