Mūsu pasaulē tehnoloģijas ir tik ļoti attīstītas, ka cilvēki var uzzināt par katru notikumu katrā valstī, to var redzēt ziņās dzirdēt pa rādio vai izlasīt avīzē, līdz ar to cilvēki zin katras valsts stāvokli, ja interesējas par to. Stenleiks savā grāmatā raksta un nepiekrīt tam, ka ekonomisti apgalvo, ka nepietiekamība ir visas pasaules problēma. Es piekrītu, jo pati ļoti labi zinu par dažādu valstu stāvokli, piemēram Japāna ir augsti attīstīta valsts, tajā ir daudz darba vietu, laba alga, liela pārtikas izvēle, labs klimats cilvēku dzīvei, taču salīdzinot ar Āfriku, kur cilvēkiem nav ne apģērbs, ne ūdens, es jau nesaku par ēdienu, vai tad var teikt, ka visā pasaulē ir nepietiekamība? Jā salīdzināt šīs abas valstis, Āfrika cieš badu, bet Japāna nezin dzīves bez pārtikas ierobežošanas. Taču jēdzienu nepietiekamība var skatīt no dažādām pusēm, ja skatās nepietiekamību, lai pilnībā apmierinātu visu vēlmes, tad jā, šī ir globāla visas pasaules problēma.
Gan mūsdienās, gan arī vecajos labajos laikos, cilvēki, lai kautko sasniegtu, vai panāktu, ir pieraduši cīnīties par to, dažādos karos cilvēki atkaroja vai iekaroja savu mērķi, taču tie bija diezgan vardarbīgiveidi kā panākts savu mērķi. Pasaule attīstījās, cilvēki kļuva attīstītāki un cinījās jau daudz civiliskākām metodēm. Konkurence, ir tā pati cīņa, tikai tirgū.