Ekonomikā vārds nepietiekamība tiek lietots tad, kad kaut kā nepietiek, lai pilnībā apmierinātu ikviena cilvēka neierobežotās vajadzības. Tā eksistē visās valstīs- gan bagātajās, gan nabadzīgajās. Ja cilvēki vēlas vairāk preču nekā viņi var iegūt, tad eksistē nepieteikamība, kas, savukārt, liek cilvēkiem vairāk strādāt un paaugstināt viņu dzīves līmeni.1
Tā kā dzīvē nav iespējams iegūt visu, ko vēlamies, mēs esam spiesti izdarīt izvēli. Kad mēs to izdarām, mēs no daudzām lietām izvēlamies tās, kuras mums sniedz vislielāko apmierinājumu vai prieku. Protams, izdarot izvēli mēs no kaut kā atsakāmies. Lieta, no kuras atsakāmies, tiek upurēta, lai mēs varētu iegādāties izvēlēto preci vai pakalpojumu. Šo situāciju raksturo iespēju izmaksas- tās rodas, lai iegūtu izvēlēto lietu. Iespēju izmaksas ir alternatīvu trūkums. Sabiedrībai kopumā, tāpat kā indivīdam vai firmai, arī ir jāizdara izvēle. Ja ekonomikas resursus izmanto dzīvojamo ēku celtniecībai, tad naudas izmaksas būs maksājumi par zemi, materiāliem un darbu. Iespēju izmaksas būs slimnīcas, skolas, bibliotēkas vai administratīvās ēkas, kuras varētu tikt uzceltas par šiem resursiem.2
Ar vārdu ražošana parasti saprot kāda fiziska objekta izgatavošanu vai arī kādas lauksaimniecības kultūras audzēšanu. Tomēr ekonomikā šim vārdam ir plašāka nozīme. Ražošana notiek, kad ir jāapmierina kādas cilvēku vajadzības, tātad, ikvienu darba veidu, kas palīdz apmierināt cilvēka vajadzības un par kuru viņi gatavi maksāt, sauc par ražošanu. Tādējādi ražošana sevī ietver gan preču, gan arī pakalpojumu izlaidi.
Patēriņš apraksta preču un pakalpojumu izlietojumu, lai apmierinātu mūsu vajadzības.
…