Lai vieglāk būtu izprast šo tēmu, vispirms vajadzētu noskaidrot, ko tad īsti nozīmē jēdziens „ekonomika”. Tātad ekonomika zinātne, kas māca cilvēkiem taupīt, kā arī no ierobežotiem līdzekļiem iegūt vislielāko gandarījumu un labumu. Tas nozīmē, ka katram atsevišķam indivīdam ir jāsaplāno savi ienākumi, lai pēc iespējas efektīvāk apmierinātu savas vajadzības, bet sabiedrībai kā vienam kopumam, lai sasniegtu augstāku dzīves līmeni, tas nozīmē izmantot cilvēku, zemes un citus ekonomikas resursus.
Mūsdienās ar plašsaziņas līdzekļiem cilvēkiem ir dota iespēja redzēt un salīdzināt kā cilvēki dzīvo tepat dzimtenē, kā arī citās pasaules valstīs. Pasaulē ir gan labāk attīstīti reģioni, kuros cilvēki dzīves līmenis ir situēts augstāk, nekā reģionos, kas tiek dēvēti par nabadzības zemi, piemēram, Āfrika. Aplūkojot šo problēmu ir svarīgi noskaidrot, ko tad īsti ekonomisti saprot ar vārdu „nepietiekamība”. Tātad tas nozīmē to, ka kaut kas nepietiek, lai varētu apmierināt visas vajadzības kopumā, bet ne to, ka tas ir pieejams nepietiekamā daudzumā, vai vispār nav pieejams. Un, ja ekonomisti šo vārdu lieto iepriekš minētajā kontekstā, tad var teikt, ka nepietiekamība pastāv visās valstīs, neskatoties uz to vai šī valsts ir bagāta vai nabadzīga. Lai cilvēki iegūtu vairāk preču un pakalpojumu, nekā iespējams, ir nepieciešams strādāt un veidot augstāku dzīves līmeni, tādējādi apmierinot savas vēlmes.
Resursu nepietiekamība, izvēle, iespēju izmaksas, ražošanas patēriņš, maiņa, bagātība, ienākumi, ražošanas faktori. Privātās un sabiedriskās preces. Cenas un tirgi, tirgus struktūra. Pieprasījums, piedāvājums. Tirgus jēdzie