Makroekonomika

Bezdarbs un tā līmeņa noteikšana.

Bezdarbs – nozīmē nepilnīgu resursu izmantošanu, līdz ar to saražota kopprodukta samazināšanos un iedzīvotāju dzīves līmeņa krišanos.
Par nodarbinātu teorētiski uzskata cilvēku, kam ir regulārs darbs pret atlīdzību, nekonkretizējot tā nosacījumus.
Par bezdarbnieku uzskata darbaspējīgu cilvēku, kuram nav darba, kurš grib strādāt un darbu meklē.
Valsts iedzīvotājus iedala divās grupās:
1.Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji.
2.Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir tie, kas piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji līdz darbaspējas vecumam, kā arī virs tā, un specifiskas iedzīvotāju grupas, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātiem, ne arī darba meklētajiem.
Bezdarba raksturošanai izmanto divus rādītājus:
1.Bezdarba līmenis
2.Bezdarba ilgums
Bezdarba līmenis – ir bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, izteikta procentos.
Par ilgstošu bezdarbnieku Latvijā uzskata bezdarbnieku, kas darbu nevar atrast ilgāk nekā 12 mēnešus.…