Mākslas darbu salīdzinošais raksturojums - Venēra

Bugro attēlo nevis pašu Veneras dzimšanu no jūras putām, bet gan viņas transportēšanu gliemežvākā kā nobriedušu sievieti no jūras uz Pafu Kiprā. Temats un kompozīcija atgādina iepriekšējo šī temata attēlojumu Sandro Botičelli izpildījumā. (Arī interpretācija)
Gleznas centrā gliemenes čaulā stāv kaila Venera, to velk delfīns, viens no viņas simboliem. Noraudzīties Venēras ierašanos ieradušies piecpadsmit eņģeļi, kā arī vairākas nimfas un kenturi, Vairums tēlu skatās uz viņu, bet divi kentauri pūš gliemežvākos, signalizējot par viņas ierašanos. Viņas galva ir sagāzta uz vienu pusi un viņas sejas izteiksme rāda, ka viņa ir mierīga un apmierināta ar savu kailumu. Viņa paceļ rokas, izliecot savus gurnus, augšstilbu un brūnos matus elegantā "S" formā uzsverot sava ķermeņa līnijas.
Venera tiek uzskatīta par sievišķīgā skaistuma un formas iemiesojumu un šīs iezīmes parādās gleznās.

Bufe un Bugro ir veidojuši savu interpretāciju Botičelli darbam “Venēras dzimšana”, katrs savā laika periodā. Par pamatu ņemta kopīga tēma, mākslinieki apspēlē mītu par Venēru. Sižeti atšķirās. Galvenais uzdevums atveidot Botičelli ideālo sievietes tēlu māksliniekiem izdevies. Interesanti likās, ka kailā sieviete nešķita vulgāra vai erotiska nevienā no mākslas periodiem, ne renesanses laikā, ne rokoko, ne klasicisma laikā.
…