Mākslinieka Edvarda Munka tēli, formu deformācija un vispārinājumi

Par vēl vienu Munka daiļrades šķautni līdzās nāvei, slimībām un emocionāliem satricinājumiem, minama mīlestība un sievietes atveidojums. Munks uzskatīja, ka sieviete ir mīkla – tā vienlaikus ir gan svētā, gan palaistuve, gan nelaimīga pamesta persona. Sievietes tēlā tiek sakausēta nāve, seksualitāte un auglība. Darbi, kuros atveidotas sievietes, lielākoties parāda kādu no tās seksualitātes aspektiem - „Pusaudze” (1884), „Sieviete trīs fāzēs” (1894), „Madonna” (1894-1895), „Vampīre” (1893).
Glezna „Madonna” ir netipisks Madonnas atveidojums, kur gleznā redzamas kanoniskās madonnu pazīmes – rāma, mierīga seja, pievērtas acis; izgaismojums no augšpuses, ķermenis savērpts gaismas virzienā- apvienojumā ar attēlojumu, kas rosina domāt, ka sieviete atveidota seksuāla akta laikā. „Sieviete trīs fāzēs” ir trīs dažādu vecumu sievietes, kas simbolizē jaunību, briedumu un norietu.
Kopumā uzskatu, ka Edvards Munks ir drīzāk pieskaitāms pie simbolistiem, jo viņa daiļradē tomēr dominē iracionāla noslēpumainība, redzamais gleznas slānis slēpj zem sevis citu pasauli. Arī ekspresionistiskais „Kliedziens” atstāj līdz galam nepateikto un paslēpto – kas ir šis kliedzējs, un kāpēc ir šāda situācija. Tomēr nenoliedzama ir Munka daiļrades ekspresionistiskā šķautne un lielā ietekme uz turpmākajiem māksliniekiem, kas darbojās ekspresionisma virzienā.
…