Makss Vēbers ir vācu socioloģijas pamatlicējs. Viņa dzīves laiks aptver vienu no svarīgākajiem vācu vēstures laikmetiem- vācu valstisko organizēšanos un īstenoto politiku, vācu (īpaši Prūsijas) problēmu saasināšanos, Vācijas lomas pieaugšanu Eiropas nāciju politiskajās spēlēs, kā arī Pirmo pasaules karu un tā sekas. Šā laika problēmas kļūst par Vēbera personiskās pieredzes un domāšanas neatņemamu sastāvdaļu. Uz to ir vērstas arī viņa zinātniskās intereses, atsedzot sava laika sociālās un politiskās attiecības un to vēsturiskās sakarības.
Vēbera socioloģiskie darbi ir ne tik daudz akadēmiski akceptējami traktāti, cik sava veida akmeņlauztuves, fragmentāri projekti, kuros tiek risinātas visdažādākās problēmas. Vēberam zinātne ir kā askētiska prakse, un viņa galvenais pārdomu un pētījumu priekšmets ir intelektuāli praktiska dzīves veidošana un vadīšana (Lebensfuhrung).
Sākotnēji Vēbera ģimene dzīvo Erfurtē, bet 1869. gadā Vēberi pārceļas uz Berlīni un pēc dažiem gadiem pāriet dzīvot uz Šarlotenburgas villu. Ģimenē dzimst bērns pēc bērna, mājsaimniecība ir mātes pārziņā, jo tēvs pilnībā nododas politikai. Arī Makss Vēbers juniors agri iepazīst politisko pasauli, jo mājās bieži sastopami vadošie nacionālliberālisma pārstāvji. Pats Vēbers atzīst: „Intelektuāli nobriedu ļoti agri, bet visā pārējā- ļoti vēlu.”…