1.Mantojuma jēdziens ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, , kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam ir piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju. Mantot var to , kas nav izņemts no privāttiesiskās apgrozības. Mantojumā var pāriet tikai manta, kura mantojuma atstājējam piederējusi uz likumīga pamata. Nevar mantot tādas mantojuma atstājēja tiesības, kurām piemīt stingri personisks raksturs un kuras izbeidzas ar viņa nāvi: alimentācijas tiesības un pienākumi, dzīvojamās telpas īres tiesības, tiesības uz atlīdzību par mantojuma atstājēja veselībai nodarīto kaitējumu, izņemot kaitējuma atlīdzības summas, kuras mantojuma atstājējs nav saņēmis līdz savai nāves dienai.
2.Mantojuma tiesība un mantotspēja.
Saskaņā ar mantojuma tiesībām visa mirušās personas manta, tiesības, izņemot tīri personiskās, un pienākumi kopumā pāriet uz mantiniekiem. Mantojuma tiesības ir subjekta(fiziskas personas) tiesības izteikt savu pēdējo gribu; tās neizteikšanas gadījumā tā tiek rezumēta normās kā mantošana pēc likuma. Šī normatīvā prezumpcija, pēc kuras, klusu ciešot, izteikta pēdējā griba, ir likuma nosacījumi par mantošanu pēc likuma vai ieraduma, tādā kārtā ir organiski saistīta ar visu mantojuma tiesību juridisko dabu – ar pēdējo gribu; tā ir alfa un omega, iesākums un gals mantošanas tiesībām, viņu iztulkošanai un pielietošanai. Mantojuma tiesības- tiesības mantot (iegūt mantu).
Mantotspēja ir juridiska iespēja kļūt par mantinieku. Tā ir katrai personai, kurai ir tiesību spēja. Kam vispār ir tiesība iegūt mantu, tam ir arī tiesība iegūt mantojumu vai tā sastāvdaļu. Mantot spēj fiziskas un juridiskas personas. Mantotspējai jāpastāv mantojuma atklāšanās dienā un jāturpinās līdz mantojuma pieņemšanai. Juridiskas personas nevar mantot uz likuma pamata, bet gan tikai uz testamenta vai mantojuma līguma pamata. Mantot spēj arī tādas juridiskas personas, kuru nodibināšanu mantojuma atstājējs paredz savā rīkojumā nāves gadījumam, ieceļot tās par mantiniecēm un novēlot tām mantu. Fiziska persona spēj mantot neatkarīgi no tā, vai viņa ir pilngadīga vai nepilngadīga, arī tad, ja mantojuma atklāšanas laikā viņa ir ieņemta, kaut arī vēl nav piedzimusi. bet lai būtu dzimis ne vēlāk kā 306 dienā pēc mantojuma atstājēja nāves. Mantotspēja ir visām fiziskām personām un to var atņemt tikai tiesa atzīstot mantinieku par necienīgu mantot. Ja nav izpildīti mantojuma atstājēja nosacījumi, tad mantinieku atzīst par necienīgu mantinieku ( gan juridiska persona, gan fiziska persona ).
.Mantojuma subjekti - kam vispār ir tiesība iegūt mantu, tam ir arī tiesība iegūt mantojumu vai tā sastāvdaļu. Mantot spēj fiziskas un juridiskas personas.
3. Mantojums kā juridiska persona.
…
