Mantojuma tiesības
1918. – 1919.gadā tika pieņemti likumi pa mantojuma tiepību atklāšanu.
Mantojuma tiesības ir svarīgākās tiesības Romiešu civiltiesībās.
Romiešu tiesībās mantojuma tiesības galvenokārt bija paredzētas kreditoru aizsardzībai.
Saskaņā ar Romiešu civiltiesībām, mantojums mantiniekiem bija obligāti jāpieņem. Centrālā figūra nebija mantojuma atstājējs, bet gan mantojuma atstājēja kreditors. Mantotājs mantojot mantojuma atstājēja parādus, varēja nokļūt mūža verdzībā.
Universālā succesija – no Romiešu civiltiesībām = absolūta iestāšanās mantojuma atstājēja tiesībās un pienākumos.(Romiešu tiesībās attiecās arī uz personiskajām tiesībām - tituli....)
Šodien mantošana attiecas tikai uz mantiskajām tiesībām un pienākumiem.
Singulārā succesija – tikai daļēja iestāšanās mantojuma atstājēja tiesībās un pienākumos.
Mantojums var būt arī ar pasīvu = mantinieks uzņemas mantojuma atstājēja saistību izpildi.
Mantojuma tiesības arī šodien tiek kritizētas:
Jo tālāks mantinieks vēlas mantot, jo lielāka valsts nodeva jāmaksā;
Kritizēta arī tiek personas iespēja iegūt citas personas īpašumu.
Nevis sabiedrībai, bet tikai mirušajam tuvu stāvošas personas var kļūt par mirušā tiesību pēctečiem.
Par mantojuma tiesību objektiem var būt visas, personas dzīves laikā, radītās materiālās un nemateriālās lietas.
Civillikuma Mantojuma tiesību daļu atjaunoja 1992.gada 1.septembrī.
Skatot mantojuma lietas, obligāti ir jāskata Likums par atjaunotā Civillikuma mantojuma tiesību un lietu tiesību daļu spēkā stāšanos. Šodien mantojuma lietu vešana ir pārgājusi notāru kompetencē.
Mantojuma tiesību nozīme:
Mantojuma tiesības objektīvā nozīmē regulē tiesību pāreju uz mantiniekiem.
Ar cilvēka nāvi izbeidzas cilvēka fiziskā eksistence, bet neizbeidzas dzīves laikā iegūtas tiesības un pienākumi. Uz mantiniekiem, kas stājas mirušās personas vietā, tiesības un pienākumi pāriet it kā viņi paši būtu ieguvuši tiesības vai uzņēmušies pienākumus. Mantinieks iesēžas mirušā statusā.
Šaurākajā nozīmē – mantojuma tiesības nozīmē atsevišķas personas tiesības iegūt mantojumu pēc mantojuma atstājēja nāves.
Mantojuma tiesību regulējums LR (avoti) :
Civillikuma Mantojuma tiesību daļa (materiālās normas);
Likums par atjaunotā Civillikuma mantojuma tiesību un lietu tiesību daļu spēkā stāšanos.
Civilprocesa likums (šodien nedaudz – procesuālās normas), jo no 2003.gada mantojuma lietas skata (ved mantojuma lietas) notāri.
Notariāta likums;
Likums par pagasta tiesām un bāriņtiesām
Denacionalizēto īpašumu atgūšanas likumi.
Sevišķā tiesvedība:
Civilprocesa likums joprojām darbojas 3 gadījumos:
Lai konstatētu mantojuma pieņemšanas faktu;
Lai risinātu mantojuma aizgādības jautājumus;
Mantojuma strīdu gadījumā.…
