61. Mantojuma jēdziens
M. ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās ties. un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā.
62. Mantojuma tiesība un mantotspēja
Ties. iestāties mirušā mantisko att. kopībā sauc par M. ties. Pers., kam pieder tāda ties., sauc par mantinieku. Mantotspēja ir spēja saņemt M., tā ir visām fiz. un jur. (pat vēl nenodibinātai) pers. neatkarīgi no to rīcībspējas. Lik. paredz iespēju fiz. pers. mantot arī tad, ja M. atklāšanās laikā viņa ir ieņemta, kaut arī vēl nav piedzimusi. Ja bērns vēl nav dzimis, viņam tiek rezervēta M. ties. (līdz 306 d. no M. atstājēja nāves dienas). Mantotspēju nevar ierobežot (atņemt) neviens cits kā tikai tiesa lik. noteiktos gad., piem., atzīstot mantinieku par necienīgu. Mantotspējai jāpastāv M. atklāšanās dienā un jāturpinās līdz M. pieņemšanai. Kam vispār ir ties. iegūt mantu, tam ir arī ties. iegūt M. vai tā sastāvdaļu.
63. Mantojums kā juridiska persona
M. var būt kā jur. pers., tam var būt ties. un pien. M. var iegūt ties. un uzņemties saistības. Šis statuss pastāv līdz mantinieku apstiprināšanai (max. 1 g.). Griba tiek izteikta ar pārstāvi.
64. Mantojuma atklāšanās
M. atklājas ar M. atstājēja nāvi vai ar viņa izsludināšanu par mirušu ar tiesas lēm. M. atstājēja nāve jāpierāda M. pieprasītājam. Ja 2 vai vairāk pers. mirušas nedabiskā nāvē, un pie tam nav zināms, kura no tām nomirusi agrāk, tad pieņemams, ka tās mirušas visas reizē. Ja mirušie stāvējuši savstarpējās augšupējo un lejupējo att., tad šaubu gad. pieņemams, ka lejupējie, ja viņi bijuši nepilngadīgi, miruši agrāk par augšupējiem, bet ja viņi bijuši pilngadīgi - vēlāk par tiem.…
