Marsela Prusta romānu cikls turpina Rietumeiropas impresionistiskās literatūras tradīciju, tajā pašā laikā novirzot to pavisam jaunajā plūsmā. Līdz ar ierasto elementu izmantošanu, kā gaistošo iespaidu un subjektīvu pārdzīvojumu aprakstu, Prusts ievieš līdz šīm vēl pavisam literatūrā neredzētu paņēmienu: t.s. „apziņas plūsmas” metodi. Tās galvenā iezīme ir nepārtrauktu atmiņu un asociāciju plūsma, kas nemitīgi maina viena otru, rada pavisam savā starpā nesaistītu iespaidu un emociju virkni, kas kopumā ataino varoņa tā brīža apkārtējās pasaules uztveri.
Prusta veidotājs stāstījums sastāv no divām daļām: pašas darbības, par kuras liecinieku kļūst varonis, un varoņa iespaidu apraksta. Jāsaka, ka pēdējais aizņem līdzvērtīgu romāna daļu. Bieži autors iestarpina aprakstus pašas darbības vidū, veltot tiem vairākas lappuses, viņš apraksta katru sīkumu, kas tajā brīdī liekas viņam svarīga, uzgrūž vienu iespaidu uz otra, veidojot bezgalīgu emociju rindu, dažreiz pat liekot lasītājam zaudēt stāstījuma pavedienu. Arī pašu darbību Prusts veido diezgan īpatnēji: romānā ir salīdzinoši maz dialogu, stāstījums ļoti reti ir veidots no autora puses - viss notiekošais tiek lasītājam pasniegts caur galvenā varoņa skatījuma prizmu, viņa pārdomām un atmiņām.
Prusta valoda ir diezgan grūti uztverama. Viņa veidotie teikumi ir bezgala gari, sarežģīti un pārpildīti ar visiem iespējamiem iestarpinājumiem, tāpēc, darbu lasot, dažreiz ir problemātiski saskatīt tekstā pausto domu. …