Bērniem izšķir: garīgās attīstības traucējumus (GAT ), kas pēc savas būtības ir neatgriezeniski traucējumi, kas skar galvenokārt izziņas darbību, kā arī emocionāli – voluntāro jomu un uzvedību. Tos rada organiski bojājumi galvas smadzeņu garozā. Šie bojājumi var rasties prenatālajā periodā, bērnam atrodoties mātes miesās, dzemdību laikā, kā arī pirmajos trijos dzīves gados. Daudzi bērni ar GAT ir praktiski veseli, tiem nav psihisku saslimšanu, taču no agras bērnības viņu attīstība noris palēnināti un īpatnēji. Visspilgtāk tas izpaužas augstāko psihisko funkciju attīstībā un tīšās uzmanības, uztveres, atmiņas, verbāli – loģiskās domāšanas attīstības ierobežotajās iespējās. Tas īpaši apgrūtina izziņas darbību un rada nepieciešamību pēc speciālām metodēm šo bērnu apmācībā. Visspilgtāk šādi traucējumi bērnos kļūst redzami 5 – 7 gadu vecumā**.
Otra grupa - psihiskās attīstības aizture (PAA). Tie ir specifiski runas un valodas attīstības traucējumi, specifiski mācīšanās iemaņu attīstības traucējumi, specifiski motorisko funkciju attīstības traucējumi, jaukti specifiski attīstības traucējumi, citi psihiskās attīstības traucējumi, neprecizēti psihiskās attīstības traucējumi. …