Par materiālu pretestību sauc zinātni par dažādu būvkonstrukciju, mehānismu un mašīnu tipveida elementu stiprības, stinguma un stabilitātes inženieraprēķinu metodēm.
Ar stiprību šeit saprotam konstrukcijas vai tās daļas spēju nesagrūstot izturēt zināmu slodzi, ar stingumu - spēju pretoties deformācijām, bet ar stabilitāti - elastīga ķermeņa spēju saglabāt sākotnējo ģeometrisko formu.
Izvirzītos uzdevumus materiālu pretestībā risina balstoties gan uz teorētiskiem, gan arī uz eksperimentāliem pētījumiem. Ciets ķermenis spēj pretoties ārējai slodzei nesagrūstot
tikai tāpēc, ka starp atsevišķām ķermeņa daļiņām darbojas savstarpēji pievilkšanās un saķeres spēki. Bet šo spēku lielums ir ierobežots un atkarīgs no materiāla mehāniskām īpašībām. Tāpēc nepieciešams prast aprēķināt, kādus iekšējos spēkus izsauc ārējā slodze.
Tas izdarāms ar statikas metodēm, bet tikai ievērojot arī ķermeņu deformācijas. Tāpēc materiālu pretestību dažkārt sauc arī par deformējama ķermeņa mehāniku.
Deformējama ķermeņa mehāniku pēta arī citas zinātnes - elastības teorija, plastiskuma teorija un citas. Tajās parasti tiek izmantotas visai sarežģītas un darbietilpīgas matemātis-kas metodes.
Materiālu pretestībā, savukārt, izmantojot virkni vienkāršojošu paņēmienu, tiek atrastas samērā vienkāršas aprēķinu formulas, kas ļauj izdarīt pietiekoši precīzus aprēķinus īsā laikā arī bez skaitļošanas tehnikas izmantošanas.
Reālā objekta pētīšana sākas ar aprēķinu shēmas izvēli, jo ievērot visas reālā objekta īpatnības aprēķinā praktiski nav iespējams.
Par aprēķinu shēmu sauc reālo objektu, kas atbrīvots no visām nebūtiskām īpatnībām.
Veidojot aprēķinu shēmu, reālā objekta ģeometrija tiek reducēta uz stieņa, čaulas vai masīva ķermeņa shēmu.
Par stieni (siju) sauc ķermeni, kam viens izmērs (garums) ir daudzkārt lielāks par diviem citiem (šķērsizmēriem).
Par čaulu sauc ķermeni, kam viens izmērs (biezums) ir daudzkārt mazāks par diviem citiem (platumu un garumu).
Par masīvu sauc ķermeni, kam visi izmēri ir vienas kārtas.
Turpmāk materiālu pretestības pamatos aplūkosim tikai tādus ķermeņus, kuru ģeometrija reducējama uz stieņu shēmu.
Atkarībā no nepieciešamās aprēķinu precizitātes, kā arī no tā, tieši kāda elementa stiprība mūs interesē, vienam un tam pašam reālam objektam var būt atšķirīgas aprēķinu shēmas. Piemēram, aprēķinot nepieciešamos grīdas dēļu 1, kas balstās uz sijām 2 un slogoti ar vienmērīgi pa grīdu izvietojošos cilvēku svaru (12.2.2. zīm.), šķērsgriezuma izmērus, vienkāršākā aprēķinu shēma parādīta 12.2.3.zīmējumā, bet precīzāka un sarežģītāka - 12.2.4. zīmējumā.…
