Pirmspiens ir biezs, lipīgs dzeltenīgs šķidrums ar iesāļu garšu.Pēc ķimiskāsastāva tas atšķiras no nobrieduša piena ar to, ka satur 4 reizes vairāk olbaltumvielu un 2 reizes vairāk sāļu.Bez tam pirmspiens satur vairāk A vitamīna, karotina, B1, C, B12, E1 vitamīnu,fermentu, aisargājošo imūnvielu (seviški imūnglobulīna A).
Pirmajās dienās pirmpienam ir augsta enerģētiskā vertība (150 – 110 kcal 100g). Pirpiens tiek izmantots seviški viegli, un iespējams, ka tas uzsūcas caur zarnu sieņinām neizmainītā veidā. Pēc sava ķimiskā sastāva pirmspiens ir radniecīgāks bērna audiem nekā nobriedis piens. Tadā veidā jaundzimušais pirmajās dzīves dienas ar nelielu mātes piena – pirmpiena – daudzumu saņem vērtigas uzsturvielas; olbaltumvielas, taukus, oglhidratus, sāļus, fermentus, hormonus, vitamīnus , aisargvielas.
Olbaltumu jaunpienā ir līdz 10g/100 ml., t.i. septiņas reizes vairāk nekā vēlākā perioda mātes pienā. No olbaltumiem tas satur lielākoties albumīnus un globulīnus, kas ir identiski bērna seruma olbaltumiem. Jaunpienā sekretoriskā IgA ir 1,2 mg/100 ml., t.i. 10 reižu vairāk nekā mātes serumā. Sekretoriskam IgA piemīt antiabsorbtīvas īpašības, tāpēc pie zarnu gļotādas epitēlija nevar piestiprināties baktērijas. Jaunpiens satur aizsargfaktorus – makrofāgus, leikocītus. Lielākā daļa leikocītu ir limfocīti, kas izstrādā imūnglobulīnus. 1 ml piena ir 2000 makrofāgu, kam piemīt fagocitāras īpašības un kas veido vietējo imunitāti zarnās, nodrošinot pirmo svarīgāko imunizāciju. Jaunpienā ir epidermālais augšanas faktors, kas veicina ātrāku zarnu nobriešanu un samazina zarnu sienas caurlaidību. Ja bērns nesaņem mātes jaunpienu un viņam dod govs pienu vai adaptēto maisījumu, tiek traumēta bērna zarnu siena un veicināta alerģijas attīstība.
…
