Medicīniskā parazitoloģija / Конспект / ID: 289359

14,20 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:289359

Автор: Анонимный автор (5)

Оценка:

Опубликованно: 07.05.2018.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 2 единиц

Ссылки: Не использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	5
	Amēba un amebiāze	6
	Dizentērija amēba	6
	Etioloģija	6
	Epidemioloģija	7
	Patoģenēze un klīniskās izpausmes	7
	Laboratoriskā diagnostika	8
	Ārstēšana	8
	Profilakse	9
	Tripanosoze un tripanosomoze	10
	Āfrikas tripanosomozes (miega slimības) ierosinātāji (Trypanosoma (Trypanozoom) brucei gambiense un Tr. (Trypanozoom) brucei rhodesiense	10
	Etioloģija	10
	Epidemioloģija	10
	Patoģenēze un klīniskās izpausmes	11
	Laboratoriskā diagnostika	12
	Ārstēšana	12
	Profilakse	13
	Amerikas tripanosomozes (Šagas slimības) ierosinātājs (Trypanosoma cruzi)	13
	Etioloģija	13
	Epidemioloģija	14
	Patoģenēze un klīniskās izpausmes	14
	Laboratoriskā diagnostika	14
	Ārstēšana	14
	Profilakse	15
	Lamblijas (Giardiainstestinalis) un lamblioze	16
	Etioloģija	16
	Epidemioloģija	16
	Patoģenēze un klīniskās izpausmes	16
	Laboratoriskā diagnostika	17
	Ārstēšana	17
	Profilakse	17
	Plazmodija jeb malārija (Plasmodiumvivax, Pl. ovale, Pl. malariae, Plfarciparum, Pl. knowlesi	18
	Etioloģija	18
	Eritrocitārais attīstības cikls	19
	Gametogonija	19
	Sporogonija	19
	Trīsdienu malārija	20
	Patoģenēze un klīniskās izpausmes	20
	Laboratoriskā diagnostika	20
	Ārstēšana	20
	Trīsdienu īpašās formas (ovale) malārija	21
	Patoģenēze un klīniskās izpausmes	21
	Laboratoriskā diagnostika	21
	Ārstēšana	22
	Helmintozes	23
	Fascioloze	24
	Etioloģija un epidemioloģija	24
	Patoģenēze	24
	Klīniskā izpausme	24
	Laboratoriskā diagnostika	25
	Ārstēšana	25
	Profilakse	25
	Askaridoze	26
	Etioloģija un epidemioloģija	26
	Patoģenēze	26
	Klīniskā izpausme	26
	Laboratoriskā diagnostika	27
	Ārstēšana	27
	Profilakse	27
	Enterobioze	28
	Etioloģija un epidemioloģija	28
	Patoģenēze	28
	Klīniskā izpausme	28
	Laboratoriskā diagnostika	29
	Ārstēšana	29
	Profilakse	29
	Lenteņi	30
	Vēršu lentenis (Taeniasaginata)	31
	Epidemioloģija	31
	Patoģenēze un klīniskās izpausmes	32
	Laboratoriskā diagnostika	32
	Ārstēšana	32
	Profilakse	32
	Cūku lentenis (Taeniasolium)	32
	Epidemioloģija	33
	Patoģenēze un klīniskās izpausmes	33
	Laboratoriskā diagnostika	34
	Ārstēšana	34
	Profilakse	34
	Platais lentenis (Diphyllobothriumlatum)	35
	Epidemioloģija	35
	Patoģenēze un klīniskās izpausmes	36
	Laboratoriskā diagnostika	36
	Ārstēšana	36
	Profilakse	37
	Kaiju lentenis (Diphollobothriumdendriticum	37
	Epidemioloģija	37
	Patoģenēze un klīniskās izpausmes	37
	Laboratoriskā diagnostika	38
	Ārstēšana	38
	Profilakse	38
	Literatūras saraksts	39

Фрагмент работы

Kaiju lentenis (Diphyllobothrium dendriticum)
Kaiju lentenis izraisa difilobotriozi (tā ir antropozoonoze un bihelmintoze).
Kaiju lentenis konstatēts galvenokārt Krievijā Sibīrijas reģionā. Reģistrēts arī Latvijā (Baltijas lasim).
Lenteņa definitīvie saimnieki ir kaija, kaķis, suns, cilveks un dažādi zivjēdāji dzīvnieki. Lenteņa starpsaimnieki; primārais- zemākie vēzīši (Cyclops); otrais- lašu dzimta (Salmonidae) zivis. Galvenā nozīme slimības izplatībā ir kaijām, kā arī citiem definitīvajiem saimniekiem.
Olas ar saimnieka fēcēm nokļūst ūdenī, no olas izšķiļas kāpurs- koracīdijs, kas ciklopā organismā attīstās par procerkoīdu. Zivs norij procerkoīdu, kur tas attīstās par plerocerkoīdu. Plerocerkoīdi cistās lokalizējas uz kuņģa un pilorisko piedēkļu ārējām sienām, retāk muskulatūrā. Tā ir definitīvo saimnieku invadētspējīgā stadija. Cilvēks invadējas, lietojot uzturā zivis ar plerocerkoīdiem.

Epidemioloģija.Lenteņa pieaugusī forma lokalizējas definitīvā saimnieka tievajā zarnā.Cilvēks ir nespecifisks definitīvais saimnieks, un viņa organismā D. dendriticum parazitē sešus mēnešus, tad atstāj saimnieku.
Dabas perēkļus nodrošina kaijas. Piemēram, Baikāla ezera Olhonas salā ir invadēti 50% kaiju, savukārt vietēji iedzīvotāji- tikai 5% gadījumu.

Patoģenēze un klīniskās izpausmes. Piestiprinoties tievās zarnas gļotādai, zarnas sienā rodas lokālās čūlas, nekroze un atrofija. Masīvas invāzijas gadījumā var rasties zarnas nosprostojums ar parazītiem.Parazīts absorbē B12 vitamīnu, tādēļ attīstās avitaminoze. Vielmaiņas produkti izraisa zarnu trakta mikrofloras izmaiņas, tādēļ nenotiek folskābes biosintēze un samazinās C vitamīna daudzums. Lenteņa izdalītās patogēnās vielas izraisa organisma sensibilizāciju un alerģiskas reakcijas, Tāpēc cilvēkam attīstās izteikta anēmija.
Klīniskās izpausmes ir analoģiskas platā lenteņa ierosinātajai difilobotriozi; zarnu trakta darbības traucējumi, organisma intoksikācija un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs.

Laboratoriskā diagnostika.Olās meklē pacientu fekālijās. Tās ir pelēki brūnas, ovālas, to garums ir 68- 71 mkm, platums- 45 mkm. Olas viena galā ir vāciņš, otrā galā- pauguriņš ( izcilnītis). Olas ir līdzīgas D. latum olām.
…