-
Medicīniskā parazitoloģija
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 5 | |
Amēba un amebiāze | 6 | |
Dizentērija amēba | 6 | |
Etioloģija | 6 | |
Epidemioloģija | 7 | |
Patoģenēze un klīniskās izpausmes | 7 | |
Laboratoriskā diagnostika | 8 | |
Ārstēšana | 8 | |
Profilakse | 9 | |
Tripanosoze un tripanosomoze | 10 | |
Āfrikas tripanosomozes (miega slimības) ierosinātāji (Trypanosoma (Trypanozoom) brucei gambiense un Tr. (Trypanozoom) brucei rhodesiense | 10 | |
Etioloģija | 10 | |
Epidemioloģija | 10 | |
Patoģenēze un klīniskās izpausmes | 11 | |
Laboratoriskā diagnostika | 12 | |
Ārstēšana | 12 | |
Profilakse | 13 | |
Amerikas tripanosomozes (Šagas slimības) ierosinātājs (Trypanosoma cruzi) | 13 | |
Etioloģija | 13 | |
Epidemioloģija | 14 | |
Patoģenēze un klīniskās izpausmes | 14 | |
Laboratoriskā diagnostika | 14 | |
Ārstēšana | 14 | |
Profilakse | 15 | |
Lamblijas (Giardiainstestinalis) un lamblioze | 16 | |
Etioloģija | 16 | |
Epidemioloģija | 16 | |
Patoģenēze un klīniskās izpausmes | 16 | |
Laboratoriskā diagnostika | 17 | |
Ārstēšana | 17 | |
Profilakse | 17 | |
Plazmodija jeb malārija (Plasmodiumvivax, Pl. ovale, Pl. malariae, Plfarciparum, Pl. knowlesi | 18 | |
Etioloģija | 18 | |
Eritrocitārais attīstības cikls | 19 | |
Gametogonija | 19 | |
Sporogonija | 19 | |
Trīsdienu malārija | 20 | |
Patoģenēze un klīniskās izpausmes | 20 | |
Laboratoriskā diagnostika | 20 | |
Ārstēšana | 20 | |
Trīsdienu īpašās formas (ovale) malārija | 21 | |
Patoģenēze un klīniskās izpausmes | 21 | |
Laboratoriskā diagnostika | 21 | |
Ārstēšana | 22 | |
Helmintozes | 23 | |
Fascioloze | 24 | |
Etioloģija un epidemioloģija | 24 | |
Patoģenēze | 24 | |
Klīniskā izpausme | 24 | |
Laboratoriskā diagnostika | 25 | |
Ārstēšana | 25 | |
Profilakse | 25 | |
Askaridoze | 26 | |
Etioloģija un epidemioloģija | 26 | |
Patoģenēze | 26 | |
Klīniskā izpausme | 26 | |
Laboratoriskā diagnostika | 27 | |
Ārstēšana | 27 | |
Profilakse | 27 | |
Enterobioze | 28 | |
Etioloģija un epidemioloģija | 28 | |
Patoģenēze | 28 | |
Klīniskā izpausme | 28 | |
Laboratoriskā diagnostika | 29 | |
Ārstēšana | 29 | |
Profilakse | 29 | |
Lenteņi | 30 | |
Vēršu lentenis (Taeniasaginata) | 31 | |
Epidemioloģija | 31 | |
Patoģenēze un klīniskās izpausmes | 32 | |
Laboratoriskā diagnostika | 32 | |
Ārstēšana | 32 | |
Profilakse | 32 | |
Cūku lentenis (Taeniasolium) | 32 | |
Epidemioloģija | 33 | |
Patoģenēze un klīniskās izpausmes | 33 | |
Laboratoriskā diagnostika | 34 | |
Ārstēšana | 34 | |
Profilakse | 34 | |
Platais lentenis (Diphyllobothriumlatum) | 35 | |
Epidemioloģija | 35 | |
Patoģenēze un klīniskās izpausmes | 36 | |
Laboratoriskā diagnostika | 36 | |
Ārstēšana | 36 | |
Profilakse | 37 | |
Kaiju lentenis (Diphollobothriumdendriticum | 37 | |
Epidemioloģija | 37 | |
Patoģenēze un klīniskās izpausmes | 37 | |
Laboratoriskā diagnostika | 38 | |
Ārstēšana | 38 | |
Profilakse | 38 | |
Literatūras saraksts | 39 |
Kaiju lentenis (Diphyllobothrium dendriticum)
Kaiju lentenis izraisa difilobotriozi (tā ir antropozoonoze un bihelmintoze).
Kaiju lentenis konstatēts galvenokārt Krievijā Sibīrijas reģionā. Reģistrēts arī Latvijā (Baltijas lasim).
Lenteņa definitīvie saimnieki ir kaija, kaķis, suns, cilveks un dažādi zivjēdāji dzīvnieki. Lenteņa starpsaimnieki; primārais- zemākie vēzīši (Cyclops); otrais- lašu dzimta (Salmonidae) zivis. Galvenā nozīme slimības izplatībā ir kaijām, kā arī citiem definitīvajiem saimniekiem.
Olas ar saimnieka fēcēm nokļūst ūdenī, no olas izšķiļas kāpurs- koracīdijs, kas ciklopā organismā attīstās par procerkoīdu. Zivs norij procerkoīdu, kur tas attīstās par plerocerkoīdu. Plerocerkoīdi cistās lokalizējas uz kuņģa un pilorisko piedēkļu ārējām sienām, retāk muskulatūrā. Tā ir definitīvo saimnieku invadētspējīgā stadija. Cilvēks invadējas, lietojot uzturā zivis ar plerocerkoīdiem.
Epidemioloģija.Lenteņa pieaugusī forma lokalizējas definitīvā saimnieka tievajā zarnā.Cilvēks ir nespecifisks definitīvais saimnieks, un viņa organismā D. dendriticum parazitē sešus mēnešus, tad atstāj saimnieku.
Dabas perēkļus nodrošina kaijas. Piemēram, Baikāla ezera Olhonas salā ir invadēti 50% kaiju, savukārt vietēji iedzīvotāji- tikai 5% gadījumu.
Patoģenēze un klīniskās izpausmes. Piestiprinoties tievās zarnas gļotādai, zarnas sienā rodas lokālās čūlas, nekroze un atrofija. Masīvas invāzijas gadījumā var rasties zarnas nosprostojums ar parazītiem.Parazīts absorbē B12 vitamīnu, tādēļ attīstās avitaminoze. Vielmaiņas produkti izraisa zarnu trakta mikrofloras izmaiņas, tādēļ nenotiek folskābes biosintēze un samazinās C vitamīna daudzums. Lenteņa izdalītās patogēnās vielas izraisa organisma sensibilizāciju un alerģiskas reakcijas, Tāpēc cilvēkam attīstās izteikta anēmija.
Klīniskās izpausmes ir analoģiskas platā lenteņa ierosinātajai difilobotriozi; zarnu trakta darbības traucējumi, organisma intoksikācija un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs.
Laboratoriskā diagnostika.Olās meklē pacientu fekālijās. Tās ir pelēki brūnas, ovālas, to garums ir 68- 71 mkm, platums- 45 mkm. Olas viena galā ir vāciņš, otrā galā- pauguriņš ( izcilnītis). Olas ir līdzīgas D. latum olām.
…
Darbs ir rakstīts mikrobioloģijā,un ietver tēmas par medicīnas parazītiem,piemēram,lenteņiem,malāriju u.c. Darbā ir aprakstīta šo parazītu morfologija,patoģenēze,profilakse. Skolā tika novērtēts ar augstu atzīmi.
- Helmintozes pārtikā
- Medicīniskā parazitoloģija
- Tiesu psihiatrija - kursa konspekts
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Helmintozes pārtikā
Конспект для университета5
-
Tiesu psihiatrija - kursa konspekts
Конспект для университета41
-
Tiesu psihiatrija
Конспект для университета78
-
Medicīniskā parazitoloģija
Конспект для университета11
-
Medicīniskā bioloģija
Конспект для университета22