Merovingu dinastijas nosaukums cēlies no tās dibinātāja, kādas nelielas, bet kareivīgas ģermāņu cilts vadoņa – Meroveha (Merovech) vārda. Taču ģermāņu cilšu apvienošanās un jaunu zemju iekarošanas sākums saistāms galvenokārt ar divu slavenu franku karaļu vārdiem – Hilderiks (Childeric) (m. 482.) un Hlodvigs (Clovis) (466-511). Franku teritoriju paplašināšanu tās iekarojot, uzsāka Hilderiks. Viņš franku karaļvalstij pievienoja Romas provinci – Beļģiju (Belgica II). Savukārt Hlodvigs I to paplašināja pievienojot reģionu ap Parīzi, kā arī Alemaniju un Akvitāniju.
Hlodvigs I, lielā mērā savas sievas – Burgundijas princeses Klotildes ietekmēts, 496. gadā pieņēma kristīgo ticību. Tādēļ viņš savā politikā baudīja arī baznīcas atbalstu. Hlodvigs I bija arī pirmais no franku karaļiem, kurš par savas valsts galvaspilsētu izvēlējās Parīzi. Līdz ar to Hlodvigs I izveidoja Eiropas monarhijas pirmos pamata elementus, tai skaitā laicīgās varas ciešu sasaisti ar baznīcu.
Hlodvigs I ieviesa arī būtiskus nākamo gadsimtu feodālās sistēmas elementus, saglabājot atsevišķus romiešu saimnieciskās politikas atribūtus. Tā, pamatā vēl turpināja pastāvēt Romas impērijas nodokļu sistēma, it īpaši tirdzniecības un muitas nodevas.
…
