Metālisko elementu vieta periodiskajā tabulā un to atomu uzbūve.
No 112 ķīmiskajiem elementiem vairāk nekā 80 ir metāliskie elementi,tie atrodas pa kreisi no iedomātas līnijas kas vērsta no bora uz astatu.
Metāliskie elementi atrodas gan periodiskās tabulas A grupas,gan B grupas.
IA un IIA grupā ir tikai metāliskie elemtnti(s elemtenti).IIIA,IV,VA,VIA-p elementi.
Visi B grupu elementi ir d elementi,lantanoīdi un aktionīdi ir p elementi.
A grupās virzienā no augšas uz leju elementu metāliskās īpašības pastiprinās,B grupās otrādi.
Metālisko elementu atrašanās dabā.
Visizplatītākais elements ir alumīnijs,tad dzelzs,kalcijs.
Tie sastopami gan savienojumos gan brīvā veidā.
Aktīvākie metāliskie elementi dabā sastopami dažādu savienojumu,galvenokārt sāļu veidā:
1)Hlorīdi:NaCl(akmeņsāls)
2)Sulfāti:CaSO4*2H2O(ģipšakmens
3)Nitrāti:NaNO3(Čīles salpetris)
4)FosfātiCa3(PO4)2(fosforītu galvenā sastāvdaļa)
5)Karbonāti:CaCO3(kalcīts)
6)Silikāti(Al2O3*2SiO2*2H2O(kaolinīts)
Mazāk aktīvie metāliskie elementi dabā sastopami oksīdu un sulfīdu veidā:
1)oksīdi:Fe2O3(hematīts)
2)Sulfīdi:FeS2(pirīts)
Cēlmetāli-sudrabs,zelts-dabā sastopami arī brīvā veidā.
Metālu vispārīgie iegūšanas paņēmieni.
Visu metālu iegūšanas pamatā ir reducēšanas process,šo procesu var realizēt dažādi:uz metālisko elementu oksīdu rūdām vai sāļiem iedarbojoties ar dažādiem reducētājiem-ogli,ar alumīniju,ar līdzstrāvu.Sulfīdu rūdas vispirms apdedzina,iegūstot metālisko elementu oksīdus.
Metālu svarīgākās fizikālās īpašības.
Metālu kristālrežģu uzbūve un metāliskā saite.Metālisko elementu atomu radiusi ir diezgan lieli tad šo elementu atomi diez gan vāji saista savus ārējos elektronus.Atrāvušies elektroni kļūst kopīgi visiem joniem.Starp metāliskā elementa joniem un elektroniem darbojas savstarpēji pievilkšanās spēki.Tā rodas metāliskā saite.
Metālu kristālrežģi veido pozitīvi lādētie metāliskā elementa joni,neitrāli atomi un elektroni,kas kristālrežģi brīvi pārvietojas.
Metālu elektrovadītājspēja un siltumvadītspēja.Metāli ir labi elektriskās strāvas un siltuma vadītāji.Elektrovadītspēja un siltumvadītspēja samzainas no sudraba uz dzīvsudrabu.
Varu un alumīniju izmanto elektrotehnikā.
Metāli labi atstaro radioviļņus.
Metālu krāssa.Pēc krāsas metālus iedala krāsainajos un melnajos.Pie melnajiem metāliem pieder dzelzs un tās sakausējumi pārējie metāli pieder pie krāsainajiem-Al,Cinsk.
Metālu kaļamība un velmējamība.Šī īpašība ir izskaidrojama ar metāliskās saites īpatnībām:joni metālu kristālrežģī cits ar citu nav cieši saistītiMetālu kaļamība un velmējamība pasliktinās no zelta uz dzelzi.
Mehāniski izturīgie metāli atroda periodiskās tabulas VB,VIB,VIIB grupā un tos ir grūtāk kalt jo brīvo elektronu skaits kristālrežģī stiprāk saista metālisko elementu jonus un neļauj tiem pārvietoties.
Metālu blīvums,cietība un kušanas temperatūra
Metālus kuru blīvumsa ir mazāks neka 5g/cm3,sauc par vieglajiem met,bet pārējos par smagajiem.
Vielu cietību parasti salīdzinas ar dimanta cietību.Vismīkstākie ir sārmu metāli(Litijs,nātrijs),bet cietākie ir hroms,osmijs.
…
