SIKSPĀRŅU KĀRTAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS
Sikspārņu raksturīgākā īpatnība ir spēja lidot, jo starp savdabīgi veidotajām priekškājām, pakaļkājām un asti tiem ir plāna lidplēve. Sikspārņi var nolidot simtiem kilometru. Sikspārņi ir nakts dzīvnieki. Dienu tie pavada, noslēpušies alās, koku dobumos, bēniņos, neapdzīvotās ēkās, malkas grēdās, bet krēslai iestājoties, izlido meklēt barību. Gada aukstajos mēnešus, parasti salasījušies lielākos vai mazākos baros, guļ ziemas miegu alās vai dziļās zemes plaisās. Dažas sugas rudenī aizlido uz dienvidiem. Sikspārņi pārtiek no kukaiņiem, kurus ķer galvenokārt lidojuma laikā, orientējoties pēc ultraskaņas. Barības patērē ļoti daudz: diennaktī apēstās barības daudzums ir apmēram viena ceturtā daļa un vairāk no paša sikspārņa svara. Tā, piemēram, dažu sugu sikspārņi var vienā reizē apēst 30 maijvaboles, 40—50 mušas vai daudzus sīkus kukaiņus. Pārojas vasaras beigās; grūsnība iestājas tikai nākošajā pavasarī pēc pārziemošanas. Grūsnība ilgst apmēram 6—10 nedēļas, parasti metienā ir 1-2 mazuļi. Sikspārņi ir ļoti derīgi dzīvnieki, tāpēc tie ne tikai jāaizsargā ar likumu, bet vēlams rūpēties arī, lai tos piesaistītu, piemēram, izliekot speciālus būrus. Latvijā sikspārņi ir samērā bieži sastopami, tomēr to sugu sastāvs nav vēl pilnīgi noskaidrots. Visbiežāk sastopams rūsganais jeb agrais sikspārnis, Natūza sikspārnis, garausainais sikspārnis un ūdens nakts sikspārnis. Ziemošanas vietās visbiežāk sastopams ziemeļu sikspārnis. Retāk sastop platausi un dīķu nakts sikspārni.
PĀRNADŽU KĀRTA
Pie pārnadžu kārtas pieder vidēji un lieli sauszemes dzīvnieki. Tiem spēcīgas, pa lielākai daļai slaidas kājas, kurām labi attīstīti divi pirksti — trešais un ceturtais. Pārnadži, izņemot meža cūkas, pārtiek no augu barības. Mūsu republikā sastopamas četras pārnadžu sugas: meža cūka, alnis, staltbriedis un stirna. Tie ir mūsu vērtīgākie un krāšņākie medību dzīvnieki. MEŽA CŪKA – Pieder pie pārnadžu kārtas, cūku dzimtas. Meža cūka ir neatgremotājs. Ķermenis ir masīvāks kā mājas cūkai. Mūžs var būt līdz par 15 gadiem. Meža cūku kuiļi var svērt pat līdz 300 kg. Ķermenis ir klāts ar tumšiem melniem, vai rūsganiem sariem. Ziemā bieza pavilna. Līdz viena gada vecumam meža cūkas ir nedaudz rūsganas. Sivēni no 2,5-3 mēnešu vecumam ir strīpaini. Ziemas laikā kuili noi cūkas atšķirt grūti, var atšķirt tikai pēc lieliem ilkņiem. Meža cūkām ir labi attīstīta dzirde un oža. Vējā cilvēku var saost par 300m attālumā. Redze diezgan pavāja. Meža cūka vispār ir ļoti uzmanīgs dzīvnieks. Meža cūkas sastopamas lapu koku un mistrotos mežos ar ozoliem, labi izveidotu zemsegu. Arī upju palienēs. Guļas vietas veido biezās eglītēs, skudru pūžņos, žagaru un siena kaudzēs. …
Viss lekciju konspekts, kas nepieciešams eksāmenam. Rakstīts tā, lai atbildi eksāmenā varētu uzskatīt par pilnīgu. šajā konspektā ir apskatītas 13 putnu kārtas, un 6 dzīvnieku kārtas. katrai kārtai ir pilnīgs apraksts. Katram tajā ietvertajam dzīvniekam aprakstīta dzīvesvieta, ēšanas paradumi, vairošanās un derīgums. Noderēs jebkuram studentam, kuram ir saskare ar meža dzīvniekiem.
- Dabas mācības nodarbību plāns
- Ekoloģijas eksāmens
- Meža dzīvnieku bioloģija
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Dabas mācības nodarbību plāns
Конспект для университета2
Оцененный! -
Ekoloģijas eksāmens
Конспект для университета11
-
Šūnu vairošanās
Конспект для университета4
-
Mācību saturs bioloģijā 9. klasei
Конспект для университета6
-
Mācību metodes bioloģijā
Конспект для университета15