Mežs kā dabas sistēma

Skolēnu zināšanas un prasmes:
1. jāprot atšķirt koku, krūmu, zāli, sūnas un sēnes, atrast atšķirības un līdzības starp dabas priekšmetiem un grupēt tos pēc raksturīgākām iezīmēm(egle un bērzs – koki, lazda un mežroze – krūmi).
2. jāzina, kāda ir meža nozīme
3. jāzina zaļo augu nozīme barības ķēdes veidošanā
4. jāzina, ka mežs sastāv no vairākiem stāviem


Dzīvnieki
dzīvniekus nosacīti mēdz dalīt grupās:
• Zālēdājos
• Gaļēdājos, plēsējos
• Visēdājos

Lielāko daļu organiskās masas(zaļos augus), kas tiek iesaistīta barošanās ķēdēs, patērē aļņi, staltbrieži, stirnas , zaķi. Tā kā augēdāji augu barību patērē lielā daudzumā, tie barojoties nodara lielus postījumus( piemēram, aļņi apēd priedītēm jaunos dzinumus).
Gaļēdājiem ir īpaša nozīme mežu dzīvības norišu regulēšanā, jo gaļēdāju un augēdāju skaits ir savstarpēji atkarīgs.
Vilki jau gadu tūkstošiem medī aļņus, briežus un stirnas, tos neiznīcinot, bet krietni izretinot šo dzīvnieku populācijas. Vilku uzvedībā ir „ieprogrammēta” tieksme uzbrukt prāvākiem medījumiem – šis reflekss novērš savstarpējās ķildas par laupījuma sadalīšanu.
Visēdāji ar plašu barības spektru stabilizē mežu ekosistēmu, jo tie var arī mainīt savu barošanās veidu, ja kāds no barošanās resursiem ir samazinājies.

…