Dzīvnieku valsts stepēs ir bagāta un daudzveidīga, cilvēka darbības rezultātā tā ir stipri mainījusies. Galvenie faunas pārstāvji ir grauzēji: stepes žurkas, susliki, kāmji, lauku peles. No putniem sastopami sīga, mazā sīga, cīrulis un citi.
Atkarībā no veģetācijas rakstura stepju zona iedalās apakšzonās:
1. Prērija - Ziemeļamerikas stepes forma. Ierobežota veģetācija, izteikta ar retu koku un krūmu sastopamību, kas pamatota ar iekškontinentālu atrašanos un kalniem, kas norobežo prēriju rietumos no nokrišņiem. Ar šo apstākli saistīts sauss klimats.
2. Pampa - subtropu stepes. Izteikts garuma zonējumu. Mitrums austrumos pietiekams - 800-1000 mm nokrišņu gadā, uz rietumiem tas samazinās līdz 300-500 mm Andu pakājē, kas atspoguļojas ainavu sausumā. Pagātnē pampas bija graudaugu-zāļaugu stepes ar auglīgām melnzemēm, kas rietumos pāriet sausās graudaugu-krūmāju ar pelēkbrūnām augsnēm apvienojumā ar solončakiem, solonciem un akmeņainiem apgabaliem. Mūsdienās pampas teritorija ir uzarta, tiek audzēti kvieši un kukurūza, intensīva lopkopība.
Auglīga augsne un labvēlīgi dzīves apstākļi ir veicinājuši cilvēku blīvuma pieaugumu stepēs. Stepes ir vislabvēlīgākās zonas lauksaimniecībai, tā kā kultūraugi šeit var attīstīties līdz pat deviņiem mēnešiem gadā. Šeit audzē graudu un tehniskās kultūras. Neērtas apsaimniekošanai zemes izmanto lopu ganībām. Komerciālo medību resursiem šeit nav liela ekonomiskā nozīme.
…
