Labsajūtas teorija ir noformulēta relatīvi nesen, 2003. gadā, tās autore ir Katrīna Kolcaba, PhD, RN, C, Ekronas Universitātes Māszinību koledžas docente. Pirms sākt iztirzāt šo teoriju, vēlētos norādīt uz faktu, ka oriģinālā teorijas nosaukums ir ‘Comfort Theory’, bet vārds comfort angļu valodā nozīmē gan ‘mierinājums’, gan ‘labsajūta’. Izvēlējos latviskajā variantā vienkāršības labad lietot apzīmējumu ‘Labsajūtas teorija’, lai gan tas, iespējams, nav sevišķi korekti, jo teorija aptver gan mierinājuma sniegšanu pacientiem, gan viņu labsajūtas paaugstināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Precīzāks apzīmējums varētu būt ‘Mierinājuma/Labsajūtas teorija’.
Labsajūtas teorija ir diezgan šaura profila aprūpes prakses un pētniecības teorija. Tā ir šaura profila teorija tāpēc, ka aptver nelielu skaitu jēdzienu un priekšlikumu, tajā nav daudz teorijas, tā drīzāk orientēta uz praktisko pielietojumu un ir vienkārša. Lai gan rakstiskie norādījumi biežāk ir vērsti uz sāpju remdēšanu nekā uz labsajūtu, pēdējā laikā sāk pieaugt interese par mierinājuma sniegšanas stratēģijām pacientiem un viņu ģimenēm. Labsajūtas teorija ar uzsvaru uz labsajūtas fiziskajiem, psihiskajiem/garīgajiem, sociokulturālajiem un vides aspektiem sniedz aktīvāku un daudzšķautņaināku pieeju veselības aprūpei. Šāda pieeja tiecas ne vien samazināt līdz minimumam slimības un traumu negatīvos aspektus (tādus kā sāpes, depresija un trauksmes sajūta), bet arī paaugstināt ikdienas dzīves pozitīvos rādītājus (tādus kā labsajūta, cerība, dzīvesprieks). Labsajūta ir pozitīvais rezultāts, kas empīriski saistīts ar pacientu veiksmīgu iesaistīšanu veselību veicinošu uzvedības modeļu izveidošanā un teorētiski ar pozitīviem rezultātiem ārstniecības iestādēs, tādiem kā pacientu apmierinātība un aprūpes izmaksu samazināšana (Kolcaba, 2003). …
