Florences tēlnieks, gleznotājs, dzejnieks un arhitekts Mikelandželo Buonarroti dzimis 1475.g. pilnveidoja savas paaudzes mākslinieciskos ideālus. Girlando darbnīcā viņš apguva fresku tehniku. Jaunībā viņš kopēja Džoto un Mazačo freskas un studēja Donatello skulptūras. Mikelandželo izveidoja savu ideālo tēlu, kas pamatojās uz vīrieša kailfigūras fizisko izteiksmīgumu. Mākslu viņš uztvēra kā dvēseles satraukumu. Viņa iedvesmas avots bija kultūra, cilvēces garīguma vēsture.
Daiļradē cenšas apkopot, apvienot antīkās pasaules izpratni ar viduslaiku kristīgo garīgumu, kas ir dramatiskāks.
1499.g. Mikelandželo marmorā veido skulptūru “Pietà”(kas attēlo no krusta noņemto Kristu viņa māte klēpī) Sv. Pētera katedrālē. Dzīvā un mirušā cilvēka ķermeņi haotiski apvienoti un izveidota dižrenesansei raksturīgā miera un iekšējā līdzsvara pilnā kompozīcija, kurā viņš apvienoja pagātni un nākotni, tagadnes nemaz nav.
Laužot viduslaiku tradīciju, kur Dāvids attēlots kā pusaudzis, 1501-1504 Mikelandželo veido no sabojāta marmora spēcīgu vīrišķīgu “Dāvidu”, šajā darbā ir redzama Mikelandželo izpratne par anatomiju: viņš pat rūpīgi izstrādājis izspiedušās vēnas! ”Dāvids”, paceļoties pāri ļaužu galvām pie ieejas Palazzo Vecchio, stāv kā Florences pārākuma simbols.
1505.g. Jūlijs II aicināja Mikelandželo uz Romu, lai mākslinieks izveidotu viņam grandiozas kapenes. Mikelandželo izstrādāja vairākas skulptūras šim kompleksam, tomēr tas nekad netika pabeigts. Tas bija iecerēts trīs līmeņos, apakšējā bija paredzētas uzvaras un sagūstītu vergu skulptūras. Otrajā līmenī- Mozus un apustulis Pāvils, kas simbolizētu pāvesta aktivitāti, bet trešajā- vajadzēja attēlot mirušo pāvestu. No visa iecerētā tika realizēti centrālā Mozus figūra un 2 vergu tēli- “Sacēlies vergs” un “Mirušais vergs”. Projektu ar mokām pabeidza 1545.g. Līdz ar to apjoms samazinājās līdz kompaktām kapenēm.…