Mikrobioloģija. Difterija

Patogēnās: cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem.
Saprofiti: saldūdenī, sālsūdenī, augsnē, gaisā.
Corynebacterium diphtheriae - difterijas ierosinātājs.
Difteroīdi (C.xerosis, C.ulcerans, C.pseudodiphtheriticum, C.hofmanii - nepatogēnās) - dažāda lokalizācija cilvēka ķermenī (rīkles galā, mutes dobumā)  ierosina oportinistiskās infekcijas imūnsupresijas gadījumā (pēcoperāciju endokardīti, meningīti zīdaiņiem, bakterēmija)

Corynebacterium diphtheriae

1883.g. E. Klebss, F. Leflers
Morfoliģija: 1 – 8 mkm Gr+, vālīšu forma, bipolāri volutīna granulas. Parasti izvietojas pa 2 nūjiņām zem leņķa – V, L, X.
Difteroīdi nesatur volutīna granulas, izvietojas paralēli; sporas, viciņas, kapsulas – nav.
Kultivēšana: fakultatīvi anaerobs, 37oC, uz parastām barotnēm neaug.
Leflera barotne (koagulēta seruma – cukura barotne) – veido sīkas, graudainas, pelēcīgas kolonijas, „smilšu papīrs”.
Selektīvā barotne – asins agars ar K telurītu (nomākta respiratorā trakta normālās floras augšana).
C. diphtheriae – intracelulāri reducē K telurītu līdz elementāram telūrijam, kas krāso kolonijas pelēkas  melnas.
3 biovari: (veidojas uz selektīvās barotnes)
1)var gravis – nehemolītisks, lielas, pelēkas kolonijas (smagas klīniskās formas)
2)var mitis – hemilītisks, mazas, melnas, gludas
3)var intermedius – nehemolītisks, mazas kolonijas…