Klasifikācija (sk.iepriekš)
Ģ – 1. Mycoplasma (~100 sugas) ~12 cilvēkam patogēnās – M.hominis, M.pneumoniae, M.genitalium, M.ovale u.c.
2. Ureaplasma (5 sugas) – cilvēkam patogēna U.urealyticum (~14 serotipi)
Morfoloģija: diametrs 0,1 – 0,25 mkm, nav ŠS, nevar krāsot pēc Grama, nav jūtīgi pret β-laktāma a/b. Kultivē mākslīgās barotnēs – Mycoplasma lyo. Daļēji i/c parazīti. Aug lēni ~7 dienas, M.pneumoniae līdz 20 dienām. Veido mikrokolinijas diametrā 15 – 300 mkm – „vēršacs” forma – centrs aug agarā, perifērija agara virsmā.
Bioķīmiskās īpašības:
M.pneumoniae un M.genitalium – šķeļ glikozi, aerobas, aug lēni, seroloģiski – krusteniskas reakcijas.
M.hominis – glikozi nešķeļ, šķeļ arginīnu, fakultatīvi anaerobs, aug ātri 2 – 3 dienas.
Ureaplazmas – šķeļ urīnvielu, kolonijas 10x mazākas – t.s. T (tiny)
Komensālās mikoplazmas – mutes dobumā, urogenitālā traktā
Patogēnās mikoplazmas ierosina 2 veidu saslimšanas cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu:
1)akūtas respiratoras invekcijas – M.pneumoniae (Īstona aģents). Garena diegveida forma, uz barotnēm aug lēni. Nav mikrofloras pārstāvis infekcijas ierosinātājs.
Inficējas gaisa – pilienu ceļā
IP ~3 nedēļas
Virsmas elementi – adhezīni – nodrošina pieķeršanos skropstiņepitēliju glikoproteīnam. ~3 ned mikoplazmas atrodas e/c šūnu virsmā un iedarbojas uz šūnas membrānu imūnai sistēmai iedarbojoties „atipiskas” pneimonijas t.s. „izstaigātās” pneimonijas.
Sezonalitāte nav izteikta (bet biežāk ir rudenī un ziemā)
Epidemioloģija - ~20% no pneimonijām. Izplatīta noteiktām iedzīvotāju grupām – armijā, cietumos, nometnēs, kopmītnēs u.c.
Imunitāte – pēc pārslimošanas izstrādājas Av un T atmiņas šūnas, bet var slimot atkārtoti.
Profilakse – nespecifiska
Terapija – eritromicīns, doksiciklīns…