1. Ekonomikas zinātnes priekšmets
Ekonomikas teorija ir zinātne, kas pēta ierobežoto vai reto ražošanas resursu izmantošanas veidus, lai sasniegtu maksimāli iespējamo vajadzību apmierināšanas līmeni. Ierobežotu resursu efektīva izmantošana
Ekonomikas teorija radās 18. gs. otrā puse
Ekonomika – zinātne par tautsaimniecību
Ierobežotu iespēju pētīšana;
Pētījumi, kā tiek izdarīta izvēle ekonomikā;
Pētījumi, kā ierobežotie resursi tiek sadalīti dažādu vajadzību apmierināšanai;
Pētījumi, kā kaut kas tiek maximizēts vai minimizēts pie noteiktiem ierobežojumiem.
Ekonomika:
Pozitīvā ekonomika – ir virziens ekonomikas zinātnē, kas mēģina atklāt un analizēt dažādas objektīvas ekonomiskās likumsakarības vai zinātniskos skaidrojumus, kuri veido ekonomiskās rīcības principu pamatu. Pēta ekonomiku tādu, kāda tā ir.
Normatīvā ekonomika – virziens ekonomikas zinātnē, kas dod ar personīgiem subjektīviem slēdzieniem un apgalvojumiem pamatotus priekšlikumus, kādai ir jābūt ekonomikas mērķu izvēlei, to īstenošanai un ekonomikas politikai. Pēta ekonomiku tādu, kādai tai vajadzētu būt.
Ekonomika:
Mikroekonomika - pēta ekonomikas likumsakarības atsevišķu saimniecisko vienību (mājsaimniecība, uzņēmums) līmenī.
Makroekonomika - pēta ekonomikas likumsakarības nacionālās ekonomikas vai lielu ekonomikas sektoru ietvaros. Galvenais uzdevums ir pētīt ekonomikas sistēmas struktūru un dinamiku (nodarbinātība, inflācija, valūtas kurss)
Ekonomikas sistēmas:
1) Tradicion. Jeb naturālā saimn.viss tiek ražots un patērēts uz vietas. Maiņa nenotiek.
2) Komandu ekonomika – uzņēmēji ražošanu veic, pamatojoties uz valsts direktīvām. Katram uzņēmumam centralizēti tiek noteikts ražošanas sortiments, apjoms kā arī ražošanas resursu daudzums.
3) Brīvā tirgus ekonomika – lēmumus par resursu un saražotā produkta sadali pieņem paši ražotāji bez jebkādām valdības direktīvām.
4) Jauktā ekonomika – pamatā ir brīva privāta uzņēmējdarbība, kuru regulē tirgus mehānisms kā arī valsts, iejaucoties saimnieciskajā sfērā ar likumiem, subsīdijām, nodokļiem u.tml.
Ekonomikas pamatproblēma ir tā, ka ekonomikas resursu piedāvājums ir ierobežots, bet cilvēku vēlmes –neierobežotas.
Darbs – visas fiziskas un garīgas cilvēka darbības, ar kurām ražo preces vai sniedz pakalpojumus.
Kapitāls – investīciju resursi aptver visus ražōšanas līdzekļu veidus (instrumenti, mašīnas, iekārtas, fabrikas, rūpnīcas, transporta līdzekļi, pakalpjumi, ko izmanto preču ražošanai un preces nogādāšanai patērētājam). Ražōšanas procesu un šo līdzekļu uzkrāšanu sauc par investēšanu.
Zeme – viss, ko zeme dod un ko izlieto ražošanas procesā (aramzeme, mežs, minerālkrājumi, nafta, ūdens resursi
Ražošanas resursi:
Zeme- jebkādi dabas resursi, kas nav cilvēku darbības rezultāts. Resursi, ko izmanto preču un pakalpojumu ražošanā (meži, nafta)
Darbs- jebkura fiziska vai intelektuāla darbība, lai ražotu preces un pakalpojumus.
Kapitāls- visi labuma veidi, kas radušies cilvēka darbības rezultātā un tiek izmantoti, lai ražotu preces un pakalpojumus.
Uzņēmējspēja- resurss, kas saistīts ar visu resursu kombinēšanu, koordinēšanu.
Ir ierobežotie un neierobežotie (saule, vējš) resursi. Neierobežotie resursi nav ekonomiskie resursi.…
