Apmēram 8 – 12 mēnešu vecumaā, kad bērnu sāk barot ar daudzveidīgu barību, bifidum floru ātri aizvieto coli flora, kas sastopama pieaugušiem cilvēkiem. Tipiski šīs floras pārstāvji ir gramnegatīvā sīkā nūjiņa Bacterium coli communae un daudzās tās varietātes.
Bez zarņu nūjiņas pieauguša cilvēka fēcēs vienmēr ir enterokoki – Streptococcus faecalis. Šie mazliet izstieptie koki, kas nereti izvietojas ķēdītēs, ir grampozitīvi, ļoti izturīgi pret žults iedarbību un dažādiem nelabvēlīgiem faktoriem. Enterokokiem raksturīga ļoti aktīva fermentatīva darbība. Resnajās zarnās atrodas dažādi anaerobie mikrobi, kas ierosina pūšanu: Bacillus sporogenes, Bacillus putrificus, Bacillus perfringens u.c. Nereti fekālijās atrod gramnegatīvo sārmus veidojošo nūjiņu Bacterium faecalis alcaligenes.
Uz cilvēku ādas atrod galvenokārt tādus pašus mikrobus kā apkārtējā vidē: dažādus kokus, sporas veidojošas nūjiņas, sēņu sporas. Mikroorganismu skaits mainās atkarībā no ādas higieniskā stāvokļa. Ja āda ir stipri netīra, pat visnenozīmīgākie ievainojumi sastrut, ja daži mikroorganismi, it īpaši stafilokoki un streptokoki, iekļūst ievainojuma vietā.
Ar ieelpoto gaisu mikroorganismi nokļūst uz augšējo elpceļu gļotādas. Deguna gļotādas pastāvīgi apdzīvotāji ir difterijas un kapsulārās baktērijas, stafilokoki, streptokoki, pneimokoki. Dziļākajās elpošanas orgānu daļās – bronhiolās un alveolās – parasti mikroorganismu nav.
Uz acs gļotādas ir ļoti maz mikroorganismu; to sugu nedaudz – parasti tie ir baltie stafilokoki un kserozes nūjiņas, kas ļoti līdzīgas difterijas baktērijām.
Dzimumorgānu apvidū vienlaikus ar mikroorganismiem, ko parasti sastop uz ādas, atrod arī skābes izturīgās nūjiņas (Bacterium smegmae u.c.). Dzemdes maksts gļotādas normāla apdzīvotāja ir lielā, mazliet izliektā grampozitīvā acidofilā nūjiņa Bacterium Döderleini. …
