Ar ko Minhauzens bija īpašs?
Vācu muižnieki pakļāvās bruņniecības likumiem- tie prasīja , lai noteiktā vecumā bērni tiktu sūtīti mācīties pie kāda pēc kārtas augstāka bruņinieka galmā. Mācību laikā zēnam bija jākalpo par pāžu. Minhauzenu nosūtīja pie Braunšveigas valstiņas hercoga Antona Ulriha. Barons kopā ar viņu drīz devās dēkās uz Krieviju, kuru tolaik Eiropā pazina tik maz, ka uzskatīja gandrīz vai par citu planētu!
Pētera I laikā vācu baroniem Krievijā bija liela ietekme. Pēc Pētera I nāves daudzi centās apprecēt viņa radinieces. Īpaši iekārota bija Pētera I brāļameita Anna, kura jau bija paguvusi kļūt par Kurzemes hercoga atraitni. Lenkt Annu devās arī Antons Ulrihs. Krievijā Minhauzens piedalījās vairākos karos. Kad galma apvērsumā Antonu Ulrihu apcietināja un izsūtīja uz Holmogoriem, Minhauzens palika bez saimnieka un dienēja par algotni.
Minhauzens nezināja krievu valodu, tāpēc labprāt uzturējās Baltijā pie vietējiem vāciešiem. No 1740.- 1750. gadam viņš bieži ieradās Latvijā. 1744. gada 2. februārī Pernigeles tagad (Lielupes)baznīcā Minhauzens apprecēja Duntes muižnieci Jakobīni fon Duntenu, par ko liecina laulības kopija.,ar kuru kopā laimīgi nodzīvoja 46 gadus. Latvijā – Jakobīnes muižā – tad arī atrodas Minhauzena muzejs.
…