Modernisma jēdziens. Tā aizsākums latviešu literatūrā:
Modernisms ir tradicionālās vērtības un tradicionālo poētiku noliedzošs mākslas un literārs strāvojums, kas radās 20. gs. sākumā Francijā, tas ir ļoti daudzveidīgs. Modernisma literatūrā ietilpst impresionisms, simbolisms, dadaisms, sirreālisms, ekspresionisms, akmeisms, imažinisms. Pirmoreiz latviešu literatūrā sadzirdami par to, ka mākslai vispirms ir jābūt mākslai, nevis kalponei, manifestā “Mūsu mākslas motīvi” (1906) sāka runāt V. Eglītis, E. Virza, Fallijs, J. Akuraters, K. Jēkabsons, K. Štrāls un vēl citi. Galvenais akcents dzejā tiek likts uz indivīdu, viņa subjektīvajām vēlmēm. Šī rakstnieku paaudze nāca kā kategoriski, agresīvi vecās rakstniecības noliedzēji. Viņi atcēla jebkādus aizliegumus literārajā tēlošanā, ieskaitot seksuālos piedzīvojumus. Ievērojams autors latviešu literatūrā, kura darbos parādījās modernisms, ir Aleksandrs Čaks, jo viņš ir pirmais latviešu rakstnieks, kura darbos izteikti jūtama pilsētas tēma (urbānists).…