Modernisma virzieni latviešu literatūrā

Ekspresionismā literatūra parasti ir koncentrēta un spilgta, tiek attēlota pasaule un visdažādākā emociju gamma. Spilgtākie latviešu autori: P.Ērmanis (“Es sludinu”), J.Sudrabkalns (Spārnotā Armāda”) un L.Laicers (“Daudz fabriku”).
Imažinisms krievu un latviešu literatūrā.
Imažinisms ir modernisma virziens, kas attīstījies 1912.- 1917. gadam Anglijā un Amerikas Savienotajā Valstīs un vēlāk 20. gadsimta 20. gados Krievijā. Tā rašanos ietekmēja sengrieķu lirika un japāņu dzeja. Galvenokārt raksturīgs, ka sižetu veido tēlu plūsma, tiek akcentēta vizualitāte un izmantoti dzirdes un pārējo sajūtu tēli, tomēr nav akcentētas detaļas un lietoti simboli. Imažinismam raksturīgs brīvs pantmērs, ironija, precīza un skaidra valoda, parasti tīša provokācija, ciniskums un izaicinoša izturēšanās. Imažinismā krievu literatūrā sastopami tādi darbi kā V.Šeršeneviča “Divreiz divi pieci” un A.Marienhofa “Ciniķi”, bet latviešu literatūrā, lai gan šis virziens nenostiprinājās, tā iezīmes ir jūtamas A. Čaka dzejā, piemēram, dzejolī “Jaunkundze ar sunīti”.
…