Monopols eksistē, kad tirgū ir viens un tikai viens pārdevējs. Pie šiem nosacījumiem jēdzieni firma un nozare ir identiski, pircējam ir jāpērk dotā prece no monopolista vai jāatsakās no tās, citur to iegādāties nevar – produktam nav tuvu aistājēju. Monopols diktē tirgus cenu. Pastāv daudzi barjeru veidi ieiešanai šajā nozarē: valsts privilēģijas, valdības licences, patenti, unikāli dabas resursi, ekonomiska un tehnoloģiska rakstura barjeras (Ievads mikroekonomikas teorijā, Viktors Nešpors, Rīga 1999, 78.lpp.). Tā kā monopolpeļņa parasti ir augsta, tas stimulē citus ražotājus ražot šo monopolpreci vai tās aizstājpreci, tāpēc monopols bieži vien nav ilgstšs. Monopolā ir apgrūtināta pārējo tirgus dalībnieku iesaistīšanās tirgū. Turklāt monopolists cenšas saglabāt savu monopolvaru ar dažādiem pasākumiem (iepriekšminētie barjeru veidi) (Mikroekonomikas teorijas pamati, Roberts Škapars, Rīga 1998, 251.lpp.).
Tirgus barjeras
Atgriežoties pie monopola iezīmēm, īpaši jārunā par tirgus barjerām, kas būtībā nosaka firmu skaitu nozarē. Pirmā barjera ir tā, ka atsevišķas nozarēs mūsdienu tehnologiju ir iespējams efektīvi izmantot ražošanā tikai ļoti lielos uzņemumos. Tas ir ražošanas apjoma efekts. Otrā barjera ir saistīta ar to, ka ir nozares, kurās lielo investīciju dēļ parasti var darboties viens liels uzņēmums, kas preci ražo vairumā vai sniedz pakalpojumus plašam patērētāju lokam un apmierina dotās preces vai tirgus pieprasījumu. To sauc par dabīgo monopolu. Parasti tas darbojas valsts uzraudzībā. Tāda ir lielākā daļa elektrības, gāzes, ūdens apgādes un sakaru uzņēmumu (piemēram Latvijā tādi pašlaik tādi ir Latvijas dzelzceļš, va/s Latvijas gāze, SIA Lattelekom, va/s Latvenergo u.c.). Ja šādas uzņēmumsabiedrības sadalītu vairākos mazos uzņēmumos, tad pieaugtu to ražoto preču un pakalpojumu vidējās izmaksas, tas nebūtu ekonomiski izdevīgi. Vēl viens barjeru veids ir patentu un licenču sistēma, ko veido valsts. Patenti ļauj izgudrotājiem kontrolēt savu produktu un līdz ar to nodrosina monopolstāvokli. Monopolu veidošanās vēsturē tieši patenti ir spēlējuši būtisku lomu. Ar licenču izsniegšanas palīdzību valsts var ierobežot firmu ienākšanu nozarē.Taču šīs barjeras ir pārvaramas, un kā piemērs parasti tiek minēta āš alumīnija kompānija ALCOA, kura līdz Otrajam Pasaules karam bija vienīgais alumīnija ražotājs, bet kara gados tai radās divi lieli un vairāki nelieli konkurenti. Vēl ir jāpiebilst, ka viens ražotājs kādā valstī ne vienmēr ir arī monopolpārdevējs, jo nacionālajā tirgū ar vietējo produkciju aktīvi var konkurēt importa preces (Mikroekonomika, V. Nešpors, I. Ruperte, I. Saulītis, A. Žukova, 82 – 83.lpp.).…