Preses pirmsākums meklējams vēl pirms 17.gadsimta, kad, attīstoties tirdzniecībai un pilnveidojoties pilsētām, rodas nepieciešamība pēc informācijas apmaiņas. Tirgotāji izplata politiska un ekonomiska satura vēstules, kas vēlāk pārtop par apkārtrakstiem, savukārt Vidusjūras piekrastes pilsētās izveido speciālus kantorus, kuru darbinieki ievāca jaunākās ziņas par politiskajiem notikumiem, preču cenām un kuģu plūsmu ostās.
Latvijā bibliogrāfiski pirmais laikraksts datēts ar 16.gadsimta sākumu, kas mūsu valsts teritorijā izplatās Eiropā iespiestās ziņu lapas par šveiciešu cīņām, turku kariem un grūtajiem dzīves apstākļiem Vidzemē. Savukārt pirmais regulārais laikraksts “Rigishe Montags (Donnerstags) ORDINARI Post – Zeitung” Rīgā sāk iznākt 1680.gadā.
Lielākais pavērsiens Latvijas izdevniecībā saistās ar nacionālo kustību, kad 1856.gadā sāk iznākt pirmais latviešu laikraksts “Mājas viesis”. Savu artavu lika arī Jura Alunāna “Dziesmiņas”, kas bija latviešu modernās jeb profesionālās literatūras aizsākums. Viens no latviešu nacionālās kustības iemesliem bija sociālais aizvainojums, kas veicināja pirmā Latvijas nacionālista Krišjāņa Voldemāra izaugsmi no necilas dzimtzemnieku atvases kļūt par vērā ņemamu kungu. Viņš arī savas karjeras laikā izdod nacionālā rakstura “Pēterburgas avīzi”.
Nākamie jaunumi sākās 19.gadsimta vidū, kad Rīga sāka veidoties par lielpilsētu un rūpniecisko centru. Oficiāli nodibina nacionālo organizāciju, kuras biedri palīdz kaimiņvalstī esošajiem badacietējiem. Notiek pirmā teātra uzveduma izrāde un nodibinās Latviešu biedrība. Šo kultūras un ekonomiskās attīstības ietekmē rodas pirmais dienas laikraksts “Rīgas lapa”. Savukārt amatnieki jeb Jaunās strāvas veidotāji izdod laikrakstu “Dienas lapa”, kas ir opozicionāls Latviešu biedrības uzskatiem.…
