Nacionālo valstu ietekme uz ES institūcijām

Nacionālās valstis vēl joprojām ir pasaules sistēmas galvenie uzturošie elementi, taču pasaules kārtība un starptautiskā sistēma laika gaitā ir ļoti mainījusies, tāpat ir mainījušās arī pašas valstis, kā arī to ietekme uz notikumiem un lēmumiem starptautiskajā sistēmā, ietekme starptautiskajās un pārnacionālajās organizācijās un arī to institūcijās. Viens no svarīgiem objektiem, pētot mūsdienu nacionālo valstu ietekmi uz starptautiskajām organizācijām un to institūcijām, ir Eiropas Savienība (ES). Šeit būtisks jautājums ir- vai valstīm ir kāda ietekme vai iespējas kontrolēt ES un vai neeksistē pretēja situācija, kurā nevis valstis kontrolē ES, bet ES kontrolē valstis un rīkojās ar savu ietekmi uz šo valstu politikas veidošanu?
Runājot par valstu ietekmi uz politiku un ES ietekmi uz politiku, jāatzīst, ka līdz ar iestāšanos tādā unikālā veidojumā kā ES, valstis zaudē daļu savas suverenitātes un arī lēmumu pieņemšanas varas, it īpaši tādās sfērās kā lauksaimniecība, ārējā tirdzniecība, kurā valstu politiku nosaka ES, bet daudzās citās valstis ietekmi dala ar ES. Tātad šajās jomās nevis valstis ietekmē ES, bet gan ES ar saviem standartiem, likumiem, regulām un direktīvām nosaka valstu politiku. Tai pat laikā gan šajās valstīs, kas deleģē samērā lielu daļu savas suverenitātes un varas ES, pastāv uzskats, ka šie zaudējumi tiek kompensēti ar daudziem ieguvumiem no ES, pareizāk sakot, izdevīgāk ir būt ES, nekā palikt ārpusē.1
ES ļoti spēcīgi ietekmē dalībvalstu politiskās sistēmas- tās tiek eiropeanizētas: valstu politiskās struktūras, politiskie aktieri, politikas procesi un politikas nozares tiek arvien vairāk orientētas uz Eiropu, ES. …