Nākotnes līgumu biržas, vienalga kādā veidā tās ir strukturētas un kādā veidā tajās noris tirdzniecība, pastāv tādēļ, ka tās pilda divas ļoti svarīgas ekonomikas funkcijas – riska pārvietošana un cenas noteikšana. Nākotnes līgumu tirgus padara iespējamu tiem, kuri grib samazināt cenu risku nodrošinātājiem (hedger) nodot daļu vai visu cenu risku tiem kuri ir gatavi to pieņemt spekulantiem.
Cenu riska pārvešana: hedžēšana.
Nākotnes līgumu tirgus pirmā funkcija ir nodrošināšana. Nodrošināšana ir nākotnes līgumu pirkšana un pārdošana, lai izvairītos no riska, kas rodas mainoties preču cenām tirgū. Šis riska sadales mehānisms ir padarījis nākotnes līgumus saistošus praktiski visiem uzņēmumiem un finansu institūcijām.
Nodrošinātāji vai nu plāno iegūt savā īpašumā kādu preci vai viņiem tā jau ir īpašumā – labību, kokmateriālus, kukurūzu, valdības parādzīmes utt. – un ir norūpējušies par to, ka preces cena var izmainīties pirms viņi to pārdos vai nopirks. Gandrīz katrs kurš vēlas aizsargāties pret nevēlamām cenu izmaiņām var izmantot nākotnes līgumu tirgu – lauksaimnieki, ražotāji, eksportētāji, banķieri, apdrošināšanas sabiedrības un citi.
Uzņēmējdarbība ir saistīta ar risku. Lauksaimniecībā piemēram ilgstošs sausums var ietekmēt gaidāmo ražu un lauksaimnieku ienākumus. Sausums ietekmē arī labību, kviešus, auzas, kukurūzu. Šo graudaugu cena savukārt tieši ietekmēs tirgus cenas sausajām brokastīm, cepam eļļām, alum, spirtam, maizei, gaļai, utt..
Ražotājiem, samazinātas piegādes, ko radījuši piemēram streiki, jēlmateriālu ievešanas aizliegums, var paaugstināt attiecīgā produkta tirgus cenu. Šie ekonomiskie faktori var tieši ietekmēt cenu, ko ražotāji un patērētāji maksā par attiecīgo produktu sākot no degvielas un beidzot ar dārglietām. Bankai ienesīguma likmes izmaiņas, kuru tā maksā saviem noguldītājiem, izmaina tās izdevumu struktūru un ietekmē aizdevuma likmi.
Mūsdienu ekonomikā ir pilnīgi neiespējami izvairīties no riska ko rada cenu svārstības tirgū. Nodrošināšanās nākotnes līgumu tirgū minimizē ietekmi, kuru rada cenu nevēlamas svārstības.
Piemēram būvuzņēmējs kurš vēlas uzbūvēt 20 mājas. Viņš nolemj pārdot katru māju pirms būvniecības uzsākšanas, lai novērstu risku, ko varētu radīt nekustamā īpašuma vērtības krišanās, kas savukārt varētu radīt būvuzņēmējam zaudējumus. Protams pārdodot māju iepriekš viņš atsakās arī no iespējas gūt papildus peļņu gadījumā, ja nekustamā īpašuma vērtība palielinātos. Tā vietā viņš bloķē cenu un atbrīvojas no jebkura riska, laba vai slikta, kas varētu būt saistīts ar nekustamā īpašuma tirgus svārstībām.
Māju pircēji dara to pašu. Nobloķējot savu cenu viņi ir aizsargāti pret nekustamā īpašuma cenu celšanos, bet reizē ar to arī zaudē iespēju nopirkt māju daudz lētāk, ja cenas kristos mājas būvniecības laikā. Gan būvuzņēmējs, gan pircējs lieto hedžēšanu, lai nopirktu cenu stabilitāti.
Nākotnes līguma piemērs. Pieņemam, ka sojas pupiņu pārstrādātājs piekrīt pārdot sojas eļļu ražotājam pēc sešiem mēnešiem. Abas puses noslēdz darījumu par šodienas cenu, lai gan piegāde notiks tikai pēc sešiem mēnešiem. Sojas pupiņu pārstrādātājam pašlaik vēl nav sojas pupiņu, ko pārstrādāt eļļā, bet viņš uzskata, ka sojas pupiņu cenas var celties nākamajos sešos mēnešos un radīt viņam zaudējumus.…
