Napoleona Civilkodekss (Code Civil de française) un Vācijas Valsts Civilnolikums tika izstrādāti ne tikai dažādās valstīs, bet arī dažādos laika posmos: svarīgi atzīmēt, ka starp divu tiesību avotu izstrādes laikiem pastāv gandrīz simts gadu starpība. Šo faktu ir vērts atzīmēt, jo tieši tas ļauj sekot Eiropas civiltiesību attīstībai un izmaiņām un novērot, kā evolucionēja priekšstati par civiltiesību fundamentālajiem jēdzieniem, kas ir īpaši svarīgi, jo šis bija periods, kad notika nopietnas izmaiņas visās sabiedrības dzīves sfērās. Līdz kodifikāciju izstrādei Francijā un Vācija, kā arī citās Eiropas valstīs, bija populāras aizņemtās normas, visvairāk no tām bija no Romiešu tiesībām, kas savam laikam bija izstrādātas ļoti augstā līmenī un kļuva par pamatu tiesību sistēmu izstrādei gandrīz visās Eiropas valstīs. Tātad līdz pašu izstrādāto kodifikāciju pieņemšanai daudzas Eiropas valstis izmantoja Romiešu tiesības, kas tomēr tika adaptētas sabiedriskajām attiecībām, kas kopš to izstrādes laika izmainījās. Tomēr ar laiku sabiedriskā dzīve kļuva pārāk sarežģīta un atšķirīga no Romas sabiedriskās dzīves. Galvenā problēma bija civiltiesisko attiecību sarežģītības palielināšanās starp to subjektiem, kas sākās ar tehnisko progresu. Tieši tādēļ daudzas Eiropas valstis sāka izstrādāt savu, saviem apstākļiem piemērotāku likumdošanu civillietu jautājumos, to skaitā arī Francija un Vācija.
Viens no galvenajiem civillikumdošanas uzdevumiem tajā laikā bija nozīmīgāko jēdzienu loka noteikšana likumdošanā. To skaitā bija īpašuma tiesības, bez kura sobrīd pastāvošajā civillikumdošanas attīstības līmenī nevar iztikt neviena valsts. Līdz ar to bija nepieciešams likumiski nodrošināt šo tiesību pilnvērtīgu aizsardzību no pārkāpumiem. Sabiedrisko attiecību sarežģīšanās savukārt padarīja par nepieciešamu jauna civiltiesisko attiecību subjekta noteikšanu. Tā bija juridiska persona, kuras tiesības un pienākumi kļuva atšķirīgi no pārējo civiltiesisko attiecību subjektu attiecībām. Tieši tajā laikā juridiskas personas sāka izmantot investoru krāpšanai, juridiskās personas dibinātajiem pazudot ar investoru ieguldīto naudu. Šāda problēma pazīstama arī mūsu laikos.
Divu valstu kodifikāciju salīdzīnājums ir jāsāk ar abu tiesību avotu aprakstu.…
