Rīgā notikušais samits bija pirmais NATO samits, kas notika bijušās PSRS teritorijā, ņemot vērā arī to, ka Latvija NATO iestājās tikai 2004. gadā. Galvenais sarunu temats šajā samitā bija alianses vienotība, tās misija Afganistānā un alianses paplašināšanās jautājumi. Un, ja tiek runāts par tiem nabaga kareivjiem, kas dodas miera misijās, tad jāatgādina, ka pati šī profesija ir bīstama un miera misijās dodas tikai brīvprātīgie.
Tāpat mūsu interesēs ir veidot modernu valsts aizsardzības sistēmu. Atbilstība augstajiem NATO standartiem ir augstākā kvalitātes zīme valsts aizsardzības sistēmai. To panākt varam efektīvāk un lētāk kopā ar sabiedrotajiem nekā tad, ja savu aizsardzības sistēmu veidosim vieni.
Mūsu valsts dalība NATO nav un nebūs saistīta ar augstām izmaksām. NATO kopīgie budžeti ir niecīgi. Latvijas izmaksas būs tā nauda, ko tērēsim savas aizsardzības sistēmas pilnveidošanai, t.i., ap 2% no IKP. Lielākā aizsardzības izdevumu daļa saistīta ar personāla apmācību un uzturēšanu - materiālajam nodrošinājumam, algām, personāla izglītībai. Tādi paši, vai pat lielāki izdevumi būtu nepieciešami, ja Latvija neiestātos NATO. Turklāt jaunās NATO dalībvalstis palielināja aizsardzības budžetu vidēji tikai par 0,5% no IKP, bet investīcijas šajās valstīs pieauga par 500 - 600%. Līdzīgi arī Latvijā pieaugs investīcijas, palielinot IKP pieaugumu, kas ļaus vairāk naudas veltīt izglītībai, veselības aprūpei u.c. jomām.
Šobrīd un arī turpmāk, kamēr vien Latvija būs NATO dalībvalsts, ikviens uzbrukums Latvijai tiks uztverts par uzbrukumu visām Alianses loceklēm. Katras un visu dalībvalstu interesēs ir nepieļaut šādu uzbrukumu, t.i. novērst iespējamos draudus. Kopš 2004. gada 29. marta Latvija var rēķināties ar pastāvīgu sabiedroto atbalstu drošības jautājumos.
…
