Nātrija karbonāta augstfrekvences konduktometriskā titrēšana

Teorētiskais pamatojums

Augstfrekvences konduktometriskā titrēšana ir tilpumanalīzes metode, kurā par ekvivalences punkta indikatoru izmanto augstfrekvences elektriskajā laukā (ν= 106-108Hz) novietota trauka ar titrējamo šķīdumu elektrisko īpašību krasu maiņu titrēšanas gaitā. Maiņstrāvas lauka ietekmē šķīdumā esošie joni ar augstu frekvenci maina kustības virzienu uz pretēju virzienu. Augstfrekvences laukos tie faktiski ir nekustīgi. Bez tam ārējais augstfrekvences elektriskais lauks izsauc šķīdinātāja molekulu orientāciju polāram šķīdinātājam (orientācijas polarizācija) vai rada indukcijas dipolmomentu nepolāram šķīdinātājam (deformācijas polarizācija). Abas polarizācijas rada lādiņu nobīdi šķīdumā, parādās īslaicīgas strāvas. Polarizācijas rezultātā mainās šķīduma elektrovadītspēja, dielektriskā un magnētiskā caurlaidība.
Titrēšanas laikā, mainoties šķīduma sastāvam, mainās augstfrekvences elektrovadītspēja, kas ir funkcija no šķīduma elektrovadītspējas un strāvas frekvences.
Eksperimenta laikā mēra summāro elektrovadītspēju, kas sastāv no aktīvās elektrovadītspējas, ko izraisa jonu migrācija un no reaktīvās elektrovadītspējas, kas atkarīga no molekulu polarizācijas ārējā elektriskā laukā.…