Nauda, banku sistēma un monetārā politika

Nauda ir viss, kas pilda naudas funkcijas: apgrozības līdzeklis, vērtību salīdzināšanas mēra un uzskaites līdzekļa funkcijas, kā arī bagātību uzkrāšanas līdzekļa funkcijas. Mūsdienu ekonomikas teorija uzskata, ka par naudu var izmantot jebkuru lietu, ko sabiedrība pieņem par ekvivalentu preču apmaiņā.
Mūsdienās galvenie naudas veidi ir monētas, papīra nauda un banku nauda. Papīra naudu un monētas emitē valsts centrālā banka. Banku nauda ir čeki, ko tās izlaiž uz noguldījuma pamata. Čeks ir norādījums to izrakstīšanai bankai izmaksāt čeka uzrādītājam.
Nauda var būt pilnvērtīga un nepilnvērtīga. Pilnvērtīga ir tāda, kuras pašās vērtība ir vienāda ar tās naudas vērtību, piemēram, zelts un sudrabs. Savukārt, nepilnvērtīgas naudas pašas vērtība parasti ir mazāka par tās nominālu naudas vērtību. Šo naudas veidu nosaka valsts.1
Atbildot uz jautājumu, kāpēc pārgāja uz papīra naudas izmantošanu, tad var minēt dažādus iemeslus, kuriem galvenokārt ir praktiska nozīme. Jau senajā Ķīnā cilvēkiem pērkot kādu dārgu mantu, nācās atstiept smagu maisu ar monētām, turklāt neērtības sagādāja šo naudu glabāt un saskaitīt. Ķīna vēsturiski tiek uzskatīta kā pirmā papīra naudas izmantotāja.
Pastāvot zelta un sudraba monētām, vēlāk tika noskaidrots, ka ražošanas izmaksas zelta un sudraba iegūšanai, to tālākai kalšanai monētās raksturo kā neražīgas ražošanas izmaksas. Resursu daudzumu, kas tiek izlietots preču (cēlmetālu) naudas iegūšanai, pārejot apgrozībā uz papīra naudu, ir iespējams izlietot ievērojami lietderīgāk no sabiedrības vajadzību apmierināšanas viedokļa.…