Nauda, banku sistēma un monetārā politika

Naudas veidi. Kāpēc pārgāja uz papīra naudas izmantošanu?
Nauda- vispārēji pieņemts maksāšanas līdzeklis, vērtības mērs; Nauda ir valsts likumdošanas aktos oficiāli noteikta abstrakta vērtības vienība, ar kuras starpniecību skaitliski izsakāma jebkura cita priekšmeta vērtība. Kā arī nauda ir prece, kuras specifiskā patēriņa vērtība ļauj tai būt par visu citu preču ekvivalentu un pildīt vērtības mēra, maiņas līdzekļu, maksāšanas līdzekļa un uzkrāšanas līdzekļa funkcijas (piem., zelts). Preču ražošanas un maiņas agrīnajās stadijās vispārējā ekvivalenta nozīme bija dažādiem produktiem – ādām, labībai, lopiem u.c. Pakāpeniski par vispārējo ekvivalentu kļuva cēlmetāli, vēlāk – zelts, kas savu dabisko īpašību dēļ bija visvairāk piemērots naudas preces prasībām. Naudas sistēmas ekonomiskais pamats parasti ir zelts. Katrā valstī darbojas ar likumdošanu apstiprināta naudas sistēma. Reglamentējot naudas apgrozību, valsts noteic naudas vienību nosaukumu, naudas zīmju veidu, to izlaišanas kārtību un nodrošinājuma raksturu. Tā, piemēram, Latvijā līdz 1936. gadam naudas sistēma balstījās uz zeltu saskaņā ar 1919. gada 16. jūlija likumu, “Noteikumiem par naudu” un Latvijas Bankas statūtiem, kas apstiprināti 1923. gadā. Juridiskā aspektā naudas sistēmu veido sava nacionālā nauda, kas valsts likumdošanas ceļā atzīta par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli iekšzemes darījumos. Ārvalstu naudas zīmes, kas ir apgrozībā kādas valsts iekšienē, būtībā nav nauda, bet gan prece.…