Naudas sociālas funkcijas.
Parastā izpratnē naudu apskata kā ekonomiskas dzīves atribūtu. Zinātniskajos pētījumos naudas analīzi galvenokārt veic ekonomiskajā aspektā, bet to ietekmi uz sabiedriskas dzīves citām sfērām ,traktē kā blakus parādību. Grūti nosaukt kādu parādību, kur nauda nespēlētu ne kādas lomas, tas ir saistītas gan ar kultūru, gan ar sabiedrisko un politisko dzīvi. Kopš savas rašanas momenta tai ir liela sociāla nozīme. Nauda bija un paliek ne tikai par savas darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem tādā formā, kas garantē to saglabātību. Tā ļauj atlikt patērēšanu uz jebkuru laiku, bet naudas uzkrāšana- ir kapitāla vispārīga forma , kas uzkrājas. Tas ir ekonomiskas zinātnes priekšmets. Taču ekonomisti absulutizejot naudas ekonomiskas funkcijas, bieži neatzīst to socioloģisko interpretāciju, kas izpaužas naudas sociālās funkcijās.
Naudas tradicionāla funkcija – vēsturiski –kulturāla. Globalizācijas nosacījumos notiek nacionālo īpašību nokasīšana sabiedriskas dzīves visās sfērās, tai skaitā ari naudas apgrozījumā . Kopš 2002. gada 12 Eiropas Savienības valstīs par vienoto valūtu kļūs eiro .No naudaszīmes nozuda bijušie vēsturiski – kulturālie raksturojumi, kas bija atražoti zīmējumos .Tagad uz monētas reversēs uzzīmēti abstrakti zīmējumi – grafīti, nevis ES simbolika(12 zvaigznes),bet uz monētas averses- nacionāla simbolika ,kas nav saistīta ne ar Rietumeiropas valsts reālo vēsturi, ne ar konkrētiem notikumiem vai šo valstu vēsturisko personu darbību. Tas ir viena no globalizācijas procesa negatīvajiem pusēm, kas iznicina tradicionālo sociālo naudas funkciju –vēsturiski - kulturālo . No socioloģijas viedokļa tāda veida notiek patriotisma masu apziņas izzušana un rodas kosmopolītiska apziņa.
Par otru naudas sociālo funkciju var uzskatīt- status funkciju, kas atspoguļo naudas ietekmi uz personas statusu sabiedrībā . Nauda strādnieka darba apmaksas līdzekļu formā vienmēr noteica viņu sociālas iespējas un statusu. Pārejās periodā uz
tirgus ekonomiku notika strauja personu sociāla statusa pazemināšana cenu liberalizācijas, algas nesamaksāšanas ,masu atlaišanas no darba rezultātā .Šo faktoru dēļ izveidojas tāda negatīva parādība, kā ‘sociāla statusa stāvokļa nobrukums’ sabiedrībā .Par galveno kritēriju pēc kura nosaka personas jauno statusu kļūst – personu materiālais stāvoklis, kam agrāk bija otršķirīga loma statusu noteikšanā.
…
