Formāla organizācija tiek veidota pēc vadības vēlmes un rīkojuma. Tikko tāda organizācija ir nodibināta, rodas sociālā vide, kurā cilvēki mijiedarbojas ne tikai tādā veidā, kā to ir norādījusi vadība. No sociālās mijiedarbības rodas daudzas draudzīgas grupas, kuras visas kopā veido neformālo organizāciju.
Pēc Meksona un kolēģu (1994.) definīcijas “neformālā organizācija ir spontāni izveidojusies cilvēku grupa, kuri regulāri mijiedarbojas, lai sasniegtu noteiktus mērķus”1.
Lielās organizācijās var vienlaikus eksistēt vairākas neformālās organizācijas, kas ir saistītas sava veida tīklā. Īpaši labvēlīga neformālo organizāciju izveidošanai ir darba vide, jo ilgāku laiku notiek tādu cilvēku savstarpējā mijiedarbība, kuri citos apstākļos pat nekontaktētos. Kopīgo mērķu risināšanai, ir nepieciešams bieži un intensīvi kontaktēties.
Neformālajām organizācijām ir daudz kopīga ar tām formālajām organizācijām, kurās tās ir iekļāvušās. Neformālajās organizācijās tāpat ir līderis, hierarhija un uzdevumi, nerakstītie noteikumi (jeb normas), kas kalpo neformālās organizācijas locekļiem kā uzvedības etalons. Šīs normas tiek uzturētas ar atbilstošu apbalvojumu un sodu sistēmu.…