1. CENTRĀLAS PARĒZES PAZĪMES
• mm.hipertonija;
• hiperrefleksija;
• patoloģiskie refleksi;
• patoloģiska sinkinēzija.
Smadzeņu pusložu garozas motorās zonas kairinājuma pazīmes un to lokalizācija:
• Džeksona motorā epilepsija – sejas mm un viena locekļa prox mm kloniska raustīšanās garozas kairinājumam pretējā pusē. Krampji var skart tikai seju, retāk tikai locekļa prox daļas mm. Apziņa paliek skaidra. Džeksona epilepsijas lēkme var pāriet ģeneralizētā krampju lēkmē ar samaņas zudumu.
• Koževņikova epilepsija – vienas ekstremitātes (biežāk rokas) un (vai) sejas mm pastāvīgu ritmisku, kloniska rakstura raustīšanās garozas bojājumam pretējā pusē. Uz šo krampju fona periodiski attīstās ģeneralizētu krampju lēkme.
• Hemitonija – perifēro locekļu kloniska raustīšanās, tā ir aritmiska, sporādiska, parasti aptver visu viena ķermeņa pusi. Šo hiperkinēzi novēro kustību funkcijas atjaunošanās periodā parasti pie apopleksijas.
2. KAS UN KUR IR BOJĀTS, JA IR CENTRĀLA TETRAPARĒZE.
• MS šķērsbojājums C1-C4 līmenī.
• Tractus corticospinalis priekšējo ragu šūnas.
• Piramidālo traktu krustojums
3. KAS UN KUR IR BOJĀTS, JA IR CENTRĀLA PARAPARĒZE
• MS šķērsbojājums Th līmenī
• Parasagitāls garozas bojājums.
4. KAS UN KUR IR BOJĀTS, JA IR CENTRĀLA HEMIPARĒZE.
• Capsula interna - seja. roka, kāja, pretējā pusē.
5. SLIMĪBAS, KURĀM RAKSTURĪGA CENTRĀLA PARAPARĒZE:
• Trauma;
• Audzējs;
• Mielīts;
• Spināls insults;
• Multiplā skleroze;
• Spastiskā spinālā paralīze
6. SLIMĪBAS, KURĀM RAKSTURĪGA CENTRĀLA HEMIPARĒZE
• Audzējs;
• Smadzeņu asinsrites traucējumi;
• Trauma
7. PERIFĒRAS PARĒZES PAZĪMES
• Atonija;
• Atrofija
• Arefleksija;
• Samazināts mm. spēks, kustību traucējumi
8. KAS IR BOJĀTS, JA IR PERIFĒRA PARĒZE.
Bojāts ir neirons – no MS priekšējo ragu kodoliem līdz mm:
• C1 - C4 - kakla mm.
• C5 - Th1 - rokas mm.
• Th12 - S2 - kājas mm.
• S3 - Co - starpenes mm.
9. MS PRIEKŠĒJO RAGU BOJĀJUMA PAZĪMES
• Segmentāra lokalizācija:
• C1 – C4 - kakls
• C5 – Th1 - roka
• Th2 – Th11 - viduklis
• Th12 – S2 - kāja
• S3 - Co - iegurnis, starpene
• Nav jušanas traucējumi
• Asimetriska parēze
• Labi Dg. ar EMG
10. SLIMĪBAS, KAM RAKSTURĪGS MS PRIEKŠĒJO RAGU BOJĀJUMS
• Infekcijas (ērču encefalīts, poliomielīts)
• Hroniski iedarbīgie vīrusi lēnie vīrusi – laterālā amiotrofā skleroze;
• Nepietiekoša asins apgāde priekšējos ragos.
11. LĪDZĪGAIS UN ATŠĶIRĪGAIS MS PRIEKŠĒJO RAGU UN PERIFĒRO NN BOJĀJUMAM
• Līdzīgais - abos gadījumos parēze.
• Ja bojājums ir līdz priekšējo ragu kodoliem – centrāla parēze,
• Ja kodolos un no kodoliem uz leju – perifēra parēze.
• Perifēro nn bojājumam raksturīgais:
• Sāpes,
• Jušanas traucējumi,
• Perifērie kustību traucējumi,
• Mm hipotrofija, atrofija.
• Nervam ir jaukta funkcija – ir arī jušanas šķiedras; ragos ir tīri kustību kodoli.
12. PERIFĒRĀ NERVA BOJĀJUMA PAZĪMES.
• Spontānas sāpes un sāpes palpācijas laikā,
• Neirītiska tipa jušanas traucējumi (virspusējā un dziļā) parestēzijas;
• Perifēri kustību traucējumi;
• Sākas mm hipotrofija, atrofija
• Dažādas pakāpes veģetatīvi traucējumi (trofikas traucējumi) dedzinošas sāpes, pietūkumi:
• Ādas krāsas maiņa,
• Pozitīvi nerva iestiepuma simptomi.
13. DAUDZU PERIFĒRO NN. BOJĀJUMA PAZĪMES
• Spontānas sāpes un sāpes palpējot,
• Polineirītiska tipa jušanas traucējumi,
• Pozitīvi nerva vai saknītes iestiepuma simptomi,
• Inervējamo mm perifēra parēze,
• Audu trofikas un vazomotoriskie traucējumi.
14. DAUDZU PERIFĒRO NN. BOJĀJUMA IEMESLI.
• Infekcija,
• Intoksikācija,
• Alerģija.
15. SMADZENĪŠU BOJĀJUMA PAZĪMES.
• Kustību koordinācijas traucējumi – ataksija,
• Ķermeņa līdzsvara traucējumi miera stāvoklī un pie kustībām,
• Atonija, hipotonija,
• Astāzija – ekstremitāšu un galvas trīce,
• Horizontāls nistagms,
• Neliela mm. spēka samazināšanās un ātra nogurdināmība, jo smadzenītēm ir arī nozīme mm. trofikā.
• Mērķa trīce
• Dizmetrija
• Adiadohokinēze
• Skandēta runa
16. TESTI SMADZENĪŠU BOJĀJUMA PĀRBAUDEI
• Pirksta – deguna prove,
• Romberga mēģinājums - slimnieka rokas izstieptas, kājas kopā, ārsts ievēro vai slimnieks svārstās,
• Papēža – ceļgala prove,
• Diadohokinēzes mēģinājums – veikt pretējas darbības,
• Sēdus piecelšanās mēģinājums – guļot sakrusto rokas un lūdz piecelties sēdus, ja ir smadzenīšu ataksija, galva paliek pie spilvena un uz augšu ceļas kājas.
17. SLIMĪBAS, KURĀM RAKSTURĪGI SMADZENĪŠU BOJĀJUMI
• Intoksikācijas, Alkohols
• Tu, MTS
• Asinsizplūdumi
• Asinsrites traucējumi
• Traumas
• Encefalīts
• Izkaisītā skleroze
• Deģeneratīvas slimības.
18. ATAKSIJAS VEIDI.
Ataksija – kustību koordinācijas traucējumi:
• Smadzenīšu ataksija
• Vestibulārā ataksija – vestibulārā aparāta bojājums,
• Frontālā ataksija – tr. frontopontocerebellaris bojājums – traucēta ķermeņa stabilizācija telpā.
• Sensitīvā spinālā ataksija - bojāts fasc. gracilis, mazinās redzes kontrolē
• Sensitīvā perifērā ataksija - distāla hipoestēzija, bojāti perifērie nn..
19. ATŠĶIRĪGĀS PAZĪMES SMADZENĪŠU UN SPINĀLAI ATAKSIJAI.
• Spinālo ataksiju mazina redzes kontrole.
• Smadzenīšu ataksijai ir vēl mērķa rīce, dizmetrija, skandēta runa (vārdus sadala balsienos) un adiodohokinēze (pretējās kustības neveiklas).
20. KAS UN KUR IR BOJĀTS PIE SENSITĪVĀS ATAKSIJAS
• Fasciculus gracilis (sensitīvā spinālā) un tr.spinocerebellaris.
• Perifēro nn bojājums (sensitīvā perifērā).
21. PARKINSONISMA SY GRUPAS.
• Hipokinēzija – amīmija, bradilalia, mikrografija, šļūcoša gaita, bradikinēzija, oligokinēzija.
• Rigiditāte – fleksorā poza, zobrata fenomens,
• Miera trīce
22. HIPOKINĒZIJAS IZPAUSMES.
• Oligokinēze – maz kustības,
• Aheirokinēzija – ejot nekustina rokas,
• Amīmija – maskveida seja,
• Reta acu mirkšķināšana,
• Mikrogrāfija – sīki burti rokrakstā,
• Bradilalija – lēna runa,
• Bradikinēzija – visus darbus dara palēnināti.
…
