Kompleksā savstarpējā atkarība – jēdziena skaidrojuma. Ko jaunu šis jēdziens pasaka par starptautiskajā attiecībām?
Kompleksā savstarpējā atkarība ir jēdziens starptautiskajā politikā, ko pirmie ieviesa Robert Keohane un Joseph Nye. Tas ir uzskats, ka valstis un viņu likteņi ir cieši saistīti. Teorētiķi atklāja, ka dažādo un komplekso transnacionālo saišu un savstarpējo atkarību loma starp valstīm un sabiedrību laika gaitā ir pieaugusi, kamēr militārā spēka un varas līdzsvarošana ir samazinājusies, bet tomēr vēl ir svarīga. Lai spētu labāk raksturot savu teoriju filozofi sākumā ieskicē reālistu skatījumu uz pasauli un attiecībām, pēc tam tie apraksta savas teorijas īpatnības.
Reālistu domas trīs neatņemamas sastāvdaļas :
Valstis, kā saskaņotas vienības, ir dominējošie aktieri pasaules politikā. Valstis ir dominējošas un tās darbojās kā saskaņotas vienības.
Reālisti pieņem, ka spēks ir pielietojams un efektīvs politikas līdzeklis. Citi instrumenti arī var būt nodarbināti, tomēr spēka izmantošana, reāla vai tikai drauds, ir visefektīvākais līdzeklis.
Reālisti pieņem uzdevumu hierarhiju (hierarchy of issues) valsts politikā.1
Šie trīs pieņēmumi definē pasaules politikas ideāltipu. Protams, ikviens no šie principiem var tikt apstrīdēts. Ja tos visus apstrīd vienlaicīgi, iegūst attēlu, kurā aktieri piedalās pasaules politikā, kurā uzdevumu hierarhija neeksistē, kurā spēks ir neefektīvs politikas līdzeklis. Šos nosacījumus var nosaukt par savstarpējās atkarības raksturīgajām pazīmēm. …
