Prusaki (Blattoptera) – kukaiņu klases kārta.Vidēji,lieli plakani kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem.Galva daļēji zem priekškrūtīm.Taustekļi gari,sarveidīgi.Fasetacis labi attīstas,ir 2 actiņas.Priekšspārni hitinizēti,šauri. Pakaļspārni plati,plēvveidīgi,miera stāvoklī vēdekļveidā sakļauti zem priekšspārniem.Daudzām sugām spārni reducēti.Olas pa 15-40 atrodas īpašā kapsulā,ko mātīte nēsā sev līdzi.Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos 2 mēnešus -5 gadus.Pieaugušu prusaku mūža ilgums ir 7 gadi.Prusaks ir nakts dzīvnieks,dienā parasti slēpjas.Pārtiek no ļoti dažādām organisma atliekām (polifāgi).Latvijā konstatētas 5 sugas.Augiem prusaki nav kaitīgi.Priežu mežos sastopami ziemeļu prusaks (Ectobius lapponicus) un meža prusaks (E.sylvestris).Dažas sugas ir sinantropiskas.Cilvēka mītnēs biežāk sastopams virtuves prusaks (Phyllodromia germanica) garums 8-13 mm,blāvi dzeltens vai rūsgans,retāk melnais prusaks (Blatta orientalis) garums 20-30 mm.Prusaki ir dažādu slimību ierosinātāju pārnesēji.
Viduseiropā visbiežāk sastopamais prusaku kārtas pārstāvis ir austrumu prusaks,kas visur pazīstams kā melnais prusaks,sarkanais prusaks ( Blattella germanica) un Amerikas prusaks (Periplameta americana).Prusaki Eiropā nokļuvuši no tropu reģioniem.Mūsu dienās tos var sastapt visā pasaulē.Tomēr izdzīvošanai viņiem ir vajadzīgs siltums,tādēļ mūsu klimatā ziemu var pārdzīvot vienīgi apkurinātās telpās.
…
