Neverbālā saziņas metode saskarsmē. Neverbālās saziņas pamatelementi

Pareizi stāvēt nozīmē: ķermeņa svars jāsabalansē uz abām gūžām, kājām; galvu jātur taisni, pleciem ir jābūt vienā līmenī, krūtis ir mazliet izvirzītas uz priekšu un rokas brīvi nolaistas gar sāniem. Pareizu stāju nodrošina arī kāju stāvoklis- taisnas un plecu platumā. Ceļi atrodas nostiepti un pēdas ir maliet izvirzītas uz āru. Tiklīdz ķermeņa svars stāvot tiek pārnests uz vienu kāju, attiecīgais gurns tūlīt izvirzās uz augšu, sāns „iekrīt”, plecs noļūk un otras kājas celis ieliecas.
Sēžot smaguma punkts tiek pārnests uz dibenu, rumpim balstoties uz gūžām, bet ar nosacījumu, ka mugura saglabā tādu pašu staltumu kā stāvot. To sekmīgi var nodrošināt, ja sēžamvieta aizņem ne vairāk kā 2/3 no krēsla virsmas un kājas ir 900 leņķī balstītas pret zemi vai grīdu. Tiklīdz tiek zaudēts pilns pēdas atbalsts, kājas pavelkot zem sevis vai pārmērīgi izstiepjot uz priekšu, arī mugura tiek pārlieku ieliekta vai atgāzta.
Ķermeņa stāvoklim guļus nošķir trīs pamatstāvokļus: augšpēdus, uz mutes un uz sāniem. Ja guļus stāvoklis runas procesā nav sastopams pārāk bieži , tad saziņu tas tomēr ietekmē, jo nodrošina labu miegu un enerģijas atjaunošanos organismā turpmākai sekmīgai darbībai, arī runāšanai. To vislabāk nodrošina gulēšana uz muguras ar brīvām gar sāniem vai uz krūtīm saliktām rokām.1
Cilvēka gaitu var raksturot pēc ātruma, ritma, noteiktības, elastīguma, dabiskuma utt.…