Neverbālā komunikācija ir sazināšanās bez vārdiem un sniedz informāciju par cilvēka iekšējo pārdzīvojumu – viņa emocionālo stāvokli. Neverbālo informāciju cilvēks nodod izmantojot gaitu, žestus, mīmiku, pozas, balss intonāciju, acu kontaktu, saskarsmes distanci.
1. Žesti ir nepazinātas galvas, roku un kāju kustības, kas pavada cilvēka runu. Parasti saskarsmē izmanto sekojošos žestu paveidus:
a) Ilustratīvos žestus, kas ir saistīti ar cilvēka runu.
- žesti rādītāji norādot ar pirkstu vai plaukstu uz kaut ko
- žesti piktogrāfi parādot ar plaukstu kāda priekšmeta izmērus vai formu
- žesti bīti ir roku kustības ar kuriem runātājs norāda savus nolūkus
b) Regulētājžesti pauž attieksmi pret saskarsmes partneri. Tie var būt galvas mājieni piekrītot vai nepiekrītot, matu saglaušana, skatīšanās pulkstenī u.tml.
c) Adaptīvie žesti palīdz atbrīvoties no satraukuma, piemēram, kasīšanās, mazu priekšmetu knibināšana u.tml. Tie nav apzināti, un cilvēks cenšas tos slēpt no citiem.
d) Simboli ir apzinātas roku kustības, kas aizvieto vārdus vai veselas frāzes.
Kas attiecas uz žestu lietošanu, tad jābūt ļoti uzmanīgam, jo tie veidojušies konkrētā kultūra. Vienam un tam pašam žestam var būt atšķirīga nozīme dažādās pasaules valstīs.
2. Mīmika. Mīmikas uzdevums ir paust cilvēka emocionāli psiholoģisko stāvokli, viņa pārdzīvojumus, emocijas un jūtas, ko izraisa saskarsmes partneris. Ja cilvēks kaut ko vēro, tad jāņem vērā visi acu muskuļi, bet ja mēģina izgaršot vai saost, tad muskuļi ap degunu un muti. Reti, bet tomēr ir saskatāmas ausu muskuļu kustības, taču tas vairāk attiecas, kad, piemēram, ausis nosarkst. Savukārt acis atspoguļo visobjektīvākos un atklātākos signālus, jo ar tām visgrūtāk noslēpt patiesību.
…
